Cietušo tiesības (katrā valstī)

Latvija

Saturu nodrošina
Latvija

Kādu informāciju es varu saņemt no iestādes (piemēram, policijas, prokurora) pēc tam, kad noziegums ir izdarīts, bet pirms es par to esmu ziņojis(-usi)?

Pēc noziedzīgā nodarījuma piedzīvošanas, bet pirms ziņošanas par to tiesībsargājošajām iestādēm, pa bezmaksas tālruni 116006 katru dienu plkst. 12:00-22:00 latviešu, krievu un angļu valodā Jūs varat saņemt emocionālu un psiholoģisku atbalstu, kā arī informāciju par savām tiesībām un konkrētākiem atbalsta pasākumiem. Šī informācija latviešu, krievu un angļu valodā ir pieejama arī interneta vietnē “www.cietusajiem.lv”, kur ir nodrošināta arī čata iespēja saziņai ar operatoru.

Es nedzīvoju ES valstī, kurā izdarīts noziegums (ES un trešo valstu pilsoņi). Kā tiek aizsargātas manas tiesības?

Cietušā procesuālais statuss un tiesības kriminālprocesos, kuru izmeklēšana ir Latvijas jurisdikcijā, kā arī valsts nodrošinātais atbalsts nav atkarīgs no cietušā dzīvesvietas, respektīvi, par cietušo var tikt atzīti arī ES un trešo valstu pilsoņi. Ja cietušais neprot valsts valodu, tā kriminālprocesuālo tiesību īstenošana tiek sekmēta, procesuālo darbību veikšanas laikā nodrošinot tiesības lietot valodu, kuru šīs personas prot, un bez atlīdzības izmantot tulka palīdzību, kura piedalīšanos nodrošina kriminālprocesu veicoša amatpersona.

Ja es ziņoju par noziegumu, kādu informāciju es saņemšu?

Pēc ziņošanas par noziedzīgu nodarījumu un kriminālprocesa uzsākšanas persona informāciju par konkrēto kriminālprocesu saņems tad, ja tiks pieņemts lēmums par šīs personas atzīšanu par cietušo.

Par cietušo procesuāli atzītajai personai ir tiesības saņemt kontaktinformāciju saziņai par konkrēto kriminālprocesu, saņemt informāciju par pieejamo atbalstu un medicīnisko palīdzību, pieprasīt informāciju par kriminālprocesa virzību, par amatpersonām, kuras veic vai ir veikušas kriminālprocesu, kā arī tiesības savlaicīgi uzzināt iztiesāšanas vietu un laiku.

Cietušajam kriminālprocesā par noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību vai vērsts pret dzimumneaizskaramību vai tikumību, ir tiesības pieteikt procesa virzītājam lūgumu informēt viņu par kriminālprocesa virzību daļā par to noziedzīgo nodarījumu, ar kuru viņam nodarīts kaitējums.

Savukārt pēc pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanas cietušajam ir tiesības saņemt to tiesai nododamās krimināllietas materiālu kopijas, kuri tieši attiecas uz noziedzīgu nodarījumu, ar kuru viņam nodarīts kaitējums, ja tās nav izsniegtas agrāk, vai ar prokurora piekrišanu iepazīties ar šiem krimināllietas materiāliem, un gadījumos, kad krimināllieta tiek iztiesāta tiesā, iepazīties ar tiesas nolēmumu un tiesas sēdes protokolu. Gala nolēmums cietušajam tiek izsniegts arī tad, ja kriminālprocess tiek pabeigts ārpus tiesas. Šajos materiālos cietušais var iegūt informāciju par noziedzīgā nodarījuma izdarītājam inkriminēto noziedzīgo nodarījumu.

Cietušais var saņemt informāciju par tās apcietinātās vai notiesātās personas atbrīvošanu vai izbēgšanu no ieslodzījuma vietas vai īslaicīgās aizturēšanas vietas, kura radījusi viņam kaitējumu, ja pastāv apdraudējums cietušajam un nepastāv kaitējuma risks apcietinātajai vai notiesātajai personai gadījumos. Šāds lūgums ir jāpiesaka līdz gala nolēmuma pieņemšanai kriminālprocesā. Taču šīs tiesības ir tikai tādai personai, kura ir atzīta par īpaši aizsargājamo cietušo.

Atsevišķu noziedzīgu nodarījumu gadījumos kriminālprocess tiek uzsākts tikai tad, ja saņemts tās personas pieteikums, kurai nodarīts kaitējums. Kriminālprocesu var uzsākt arī tad, ja nav saņemts šāds pieteikums, ja šī persona sakarā ar fiziskiem vai psihiskiem trūkumiem pati nespēj īstenot savas tiesības. Šie noziedzīgie nodarījumi ir paredzēti Krimināllikuma 130. panta “Tīšs viegls miesas bojājums” otrajā daļā, 131. pants “Miesas bojājums aiz neuzmanības”, 132. panta “Draudi izdarīt slepkavību un nodarīt smagu miesas bojājumu” pirmajā daļā, 132.1 panta “Vajāšana” pirmajā daļā, 157. pantā “Neslavas celšana”, 168. pantā “Nolēmumu par aizgādības, aprūpes un saskarsmes tiesībām ar bērnu nepildīšana”, 169. pantā “Nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšana” un 180. pantā “Zādzība, krāpšana, piesavināšanās nelielā apmērā”, 185. panta “Mantas tīša iznīcināšana un bojāšana” pirmajā daļā, 197. pantā “ Nolaidība” un 200. panta “Neizpaužamu ziņu, kas nav konfidenciāla, slepena vai sevišķi slepena informācija, izpaušana, komercnoslēpumu saturošu ziņu neatļauta iegūšana un izpaušana un finanšu tirgus iekšējās informācijas nelikumīga izpaušana” pirmajā daļā.

Savukārt, ja reiz kriminālprocess par minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem ir uzsākts, tad tas ir izbeidzams tikai tad, ja ir noticis cietušā un aizdomās turētā vai apsūdzētā izlīgums un ir pilnīgi novērsts vai atlīdzināts ar izdarīto noziedzīgo nodarījumu radītais kaitējums.

Ja Jūs esat cietis no noziedzīga nodarījuma vai Jums ir zināms par kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, Jūs varat ziņot par to:

  • policijai: pa telefonu (02 – no fiksētā telefona vai 112 – no mobilā telefonu), ar vēstuli (nosūtot to pa pastu, faksu vai elektroniski), apmeklējot tuvāko policijas iestādi, vai arī izmantojot e-pakalpojums „Iesniegums Valsts policijai”;
  • prokuratūrai: ar vēstuli (nosūtot to pa pastu, faksu, elektronisko pastu), vai apmeklējot prokuratūru.

Par noziedzīgu nodarījumu var ziņot jebkādā valodā, ko Jūs pārvaldāt. Ja Jūs nerunājat latviešu valodā, tiks nodrošināta bezmaksas tulkošana.

Nav nekādu speciālu veidlapu vai formu, lai ziņotu par noziedzīgu nodarījumu. Svarīgi, lai ziņojumā būtu informācija par tā iesniedzēju (vārds, uzvārds), detalizēts notikuma apraksts un iesniedzēja kontaktinformācija (telefons, elektroniskais pasts).

Ziņojumiem par notikušiem noziedzīgiem nodarījumiem nav laika ierobežojuma. Tomēr jāievēro, ka likums paredz kriminālatbildības noilguma laiku (no 6 mēnešiem līdz 15 gadiem), kuras notecējums izslēdz iespēju saukt likumpārkāpēju pie atbildības.

Ziņojums par noziedzīgu nodarījumu tiek reģistrēts; iesniedzējam ir pieejama informācija par ziņojuma reģistrācijas numuru. Jūs varat sekot līdzi kriminālprocesa norisēm, izmantojot šo reģistrācijas numuru. Informācijas pieprasījumus par kriminālprocesa norisi var izdarīt, norādot informāciju par iesnieguma iesniedzēju (vārds, uzvārds, iesnieguma datums).

Informāciju par kriminālprocesa norisi var iegūt:

  • apmeklējot policijas iestādi vai prokuratūru;
  • zvanot pa telefonu;
  • nosūtot vēstuli.

Vai man ir tiesības uz bezmaksas mutisko tulkošanu vai tulkošanas pakalpojumiem (saziņai ar policiju vai citām iestādēm vai izmeklēšanas un tiesas procesa laikā)?

Ja Jūs nerunājat latviešu valodā, Jūs varat lietot jebkādu Jums saprotamu valodu. Policijas darbiniekam un prokuroram ir pienākums nodrošināt tulkošanu. Jums nav jāmaksā par tulka pakalpojumiem. Ja tiek izsniegts dokuments, kas attiecas uz Jums, arī tas tiks iztulkots Jums saprotamā valodā.

Jūs varat saņemt bezmaksas juridisko palīdzību, ja Jūs esat Eiropas Savienības pilsonis un Jūsu atrašanās Latvijas teritorijā ir legāla.

Cietušajam un viņa pārstāvim, ja tas neprot valsts valodu, procesuālo darbību veikšanas laikā visa kriminālprocesa gaitā ir tiesības lietot valodu, kuru šī persona prot, un bez atlīdzības izmantot tulka palīdzību, kura piedalīšanos nodrošina kriminālprocesu veicošā amatpersona. Cietušajam tiesa nodrošina iespēju iepazīties ar nolēmumu, izmantojot tulka palīdzību.

Savukārt rakstveida tulkojumu cietušajam ir tiesības saņemt tikai noteiktos likumā paredzētos gadījumos. Ja cietušais neprot valsts valodu un viņa pastāvīgā dzīvesvieta ir ārvalstī, procesa virzītājs nosūta tam tiesas nolēmuma un lēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu rakstveida tulkojumu, ja cietušais ir pieteicis šādu lūgumu.

Kā iestādes nodrošinās, ka es saprotu un ka mani saprot (ja esmu bērns; ja esmu persona ar invaliditāti)

Bērna tiesību nodrošināšanu sekmē tas, ka gadījumos, kad kaitējums ir radīts nepilngadīgai personai, tad ir obligāta tā pārstāvība, ko veic pilngadīga persona. Tas attiecas arī uz personām, kurām ir nodibināta aizgādnība garīga rakstura vai cita veselības traucējuma dēļ, un personām, kura sakarā ar fiziskiem vai psihiskiem trūkumiem atzīta par cietušo bez tās piekrišanas.

Turklāt, ja ir apgrūtināta vai citādi nav nodrošināta nepilngadīgā tiesību un interešu aizsardzība vai tā pārstāvis iesniedz motivētu lūgumu, procesa virzītājs pieņem lēmumu par advokāta kā nepilngadīgās cietušās personas pārstāvja uzaicināšanu. Procesa virzītājs pieaicina advokātu arī gadījumos, kad personu, kura sakarā ar fiziskiem vai psihiskiem trūkumiem atzīta par cietušo bez tās piekrišanas, nevar pārstāvēt neviens no tuviniekiem.

Tiklīdz persona atzīta par cietušo, tai ne tikai nekavējoties rakstveidā izsniedz, bet, ja nepieciešams, arī izskaidro informāciju par tā tiesībām.

Tiesības uz tulkojumu kriminālprocesā ietver arī tiesības uz surdotulkojumu, kas nodrošina iespēju pilnvērtīgi iesaistīties kriminālprocesā arī personām ar dzirdes un runas traucējumiem.

Turklāt jebkurš cietušais vai viņa pārstāvis savu tiesību pilnīgai realizācijai var uzaicināt advokātu juridiskās palīdzības saņemšanai. Taču izdevumus valsts sedz tikai likumā noteiktos gadījumos.

Cietušo atbalsta dienesti

Kas sniedz atbalstu cietušajiem?

Policijas darbinieks vai prokurors informēs Jūs par Jūsu tiesībām, ja Jūs būsiet atzīts/-a par cietušo kriminālprocesā vai Jūs pratinās kā liecinieku. Parasti šāda informācija tiek sniegta rakstveidā un, ja nepieciešams, to izskaidros arī mutiski, personai ieradoties policijā vai prokuratūrā.

Jums ir tiesības saņemt informāciju arī par pieejamo atbalstu un medicīnisko palīdzību, konsultējoties pa Informatīvo atbalsta tālruni 116 006 noziedzīgos nodarījumos cietušajiem. Biedrība “Skalbes”, izpildot valsts pārvaldes uzdevumu, nodrošina bezmaksas konsultācijas pa tālruni 1 1 6 0 0 6 katru dienu no plkst. 12.00 līdz plkst. 22.00, sniedzot: emocionālo un psiholoģisko atbalstu noziedzīgos nodarījumos cietušajiem, informāciju par cietušo procesuālajām tiesībām (piemēram, par tiesībām kriminālprocesā, tiesībām uz kaitējuma atlīdzinājumu, valsts kompensāciju u.c.), informāciju par iespējamiem pakalpojumiem noziedzīgos nodarījumos cietušajiem. Vienlaikus cietušajiem ir pieejama interneta vietne www.cietusajiem.lv, kur izvietota informāciju par cietušo tiesībām un atbalsta pakalpojumiem, kā arī pieejams tiešsaistes čats, ja persona ar speciālistu nevēlas sazināties telefoniski.

Vai policija man automātiski sniegs informāciju par atbalstu cietušajiem?

Policijas darbinieks vai prokurors informēs Jūs par Jūsu tiesībām, ja Jūs būsiet atzīts/-a par cietušo kriminālprocesā vai Jūs pratinās kā liecinieku. Parasti šāda informācija tiek sniegta rakstveidā un, ja nepieciešams, to izskaidros arī mutiski, personai ieradoties policijā vai prokuratūrā.

Kā tiek aizsargāts mans privātums?

Amatpersonai, kura veic kriminālprocesu, ir pienākums aizsargāt jebkuras kriminālprocesā iesaistītās personas privātās dzīves noslēpumu un komercnoslēpumu. Ziņas par to drīkst iegūt un izmantot tikai tad, ja tas ir nepieciešams pierādāmo apstākļu noskaidrošanai.

Fiziskai personai ir tiesības pieprasīt, lai krimināllietā netiek iekļautas ziņas par šīs personas pašas vai tās tuvinieku (saderinātais, laulātais, vecāki, vecvecāki, bērni, mazbērni, brāļi un māsas, kā arī tā persona, ar kuru attiecīgā fiziskā persona dzīvo kopā un ar kuru tai ir kopīga (nedalīta) saimniecība) privāto dzīvi, komercdarbību un mantisko stāvokli, ja tas nav nepieciešams krimināltiesisko attiecību taisnīgai noregulēšanai.

Bez cietušā piekrišanas plašsaziņas līdzekļos nedrīkst publiskot procesuālo darbību laikā ar foto, video vai cita veida tehniskiem līdzekļiem fiksētu tā attēlu, ja vien tas nav nepieciešams noziedzīgā nodarījuma atklāšanai.

Informāciju par kriminālprocesā iesaistīto personu (izņemot personu, kurai ir tiesības uz aizstāvību) dzīvesvietu un sakaru līdzekļiem uzglabā atsevišķā uzziņā, kas pievienota krimināllietai, un ar to var iepazīties tikai amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu.

Vai man vispirms ir jāziņo par noziegumu, lai piekļūtu cietušo atbalstam?

Emocionālu un psiholoģisku atbalstu un informāciju par savām tiesībām bez maksas var saņemt jebkura noziedzīgā nodarījumā cietusi persona, neraugoties uz kriminālprocesa uzsākšanu un personas atzīšanu par cietušo, pa tālruni 116006 un interneta vietnē “www.cietusajiem.lv”.

Personas aizsardzība, ja esmu apdraudēts(-a)

Kāda veida aizsardzība ir pieejama?

Ja Jums ir bail no likumpārkāpēja, Jūs varat lūgt procesa virzītāju (policijas darbinieku, prokuroru) aizliegt aizdomās turamajai vai apsūdzētajai personai tuvoties Jums, sazināties ar Jums, meklēt fizisku vai vizuālu kontaktu, runāt ar Jums vai zvanīt Jums vai citādi ar Jums komunicēt. Jūs varat saņemt papildus aizsardzību, ja esat cietušais vai liecinieks, un jūs baidāties, ka ir apdraudētas Jūsu vai Jūsu tuvinieku būtiskas intereses, Jūs varat lūgt, lai tiek pieņemts Eiropas aizsardzības rīkojums, kas paredz aizdomās turētajai vai apsūdzētajai personai aizliegumu apmeklēt noteiktu apvidu, vietu vai teritoriju, aizliegumu kontaktēties vai tuvoties Jums.

Papildus aizsardzību var saņemt cietušais, kurš/-a uztraucas, ka sniegtās liecības dēļ viņš/-a var tikt apdraudēts. Šāda aizsardzība ir pieejama arī Jūsu tuviniekiem u.c. personām, kurām var tikt nodarīts kaitējums sakarā ar Jūsu piedalīšanos kriminālprocesā.

Speciālās aizsardzības pasākumus var organizēt gan pirms, gan arī pēc kriminālprocesa uzsākšanas.

Speciālās aizsardzības pasākumi ir šādi:

  • aizsargājamās personas apsardze;
  • aizsargājamās personas sarunu nodrošināšana pret nesankcionētu noklausīšanos, korespondences nodrošināšana pret nesankcionētu kontroli;
  • aizsargājamās personas pārvietošana uz citiem nezināmām (konfidenciālām) dzīvojamām telpām;
  • pases un citu personas dokumentu izsniegšana ar citiem personas identitātes datiem;
  • aizsargājamās personas pastāvīgās dzīvesvietas un darbavietas maiņa;
  • aizsargājamās personas datu aizsardzība un neizsniegšana no valsts informācijas sistēmām;
  • aizsargājamās personas pārvietošana uz citu valsti saskaņā ar noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem vai vienošanos ar šo valsti;
  • ja nepieciešams, aizsargājamās personas īpašuma apdrošināšana.

Ja Jūs vēlaties, lai būtu veikti speciālās aizsardzības pasākumi, Jums jāiesniedz rakstisks iesniegums procesa virzītājam. Procesa virzītājs iesniegumu kopā ar savu ierosinājumu iesniedz ģenerālprokuroram. Ja procesa virzītājs neierosina noteikt speciālo aizsardzību, par to pieņem lēmumu Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmumu par speciālās aizsardzības noteikšanu pieņem nekavējoties, bet ne vēlāk kā 10 dienu laikā no iesnieguma vai ierosinājuma saņemšanas dienas.

Personu, kurai noteikta speciālā procesuālā aizsardzība, uz nopratināšanu aicina ar speciālās aizsardzības iestādes starpniecību. Fiksējot dokumentos procesuālās darbības, kurās piedalās aizsargājamā persona, kurai personas identitātes dati aizstāti ar pseidonīmu, procesa virzītājs šīs personas identitātes datu vietā norāda tikai pseidonīmu. Ja nepieciešams norādīt sūtījumu saņemšanas adresi, norāda speciālās aizsardzības iestādes adresi. Veicot procesuālās darbības, kurās piedalās vairākas personas un ir nepieciešams novērst speciāli procesuāli aizsargājamās personas identificēšanas iespēju, izmanto tādus tehniskos līdzekļus, kuri neļauj identificēt šo personu. Aizsargājamai personai ir tiesības neatbildēt uz jautājumiem, ja atbildes var dot iespēju noteikt tās identitāti. Personai, kuras identitātes dati aizstāti ar pseidonīmu, ieraksta tikai tās pseidonīmu un speciālās aizsardzības iestādes adresi.

Kas man var piedāvāt aizsardzību?

Jūs varat lūgt procesa virzītāju (policijas darbinieku, prokuroru) aizliegt aizdomās turamajai vai apsūdzētajai personai tuvoties Jums, sazināties ar Jums, meklēt fizisku vai vizuālu kontaktu, runāt ar Jums vai zvanīt Jums vai citādi ar Jums komunicēt.

Ja Jūs vēlaties, lai būtu veikti speciālās aizsardzības pasākumi, Jums jāiesniedz rakstisks iesniegums procesa virzītājam. Procesa virzītājs iesniegumu kopā ar savu ierosinājumu iesniedz ģenerālprokuroram. Ja procesa virzītājs neierosina noteikt speciālo aizsardzību, par to pieņem lēmumu Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmumu par speciālās aizsardzības noteikšanu pieņem nekavējoties, bet ne vēlāk kā 10 dienu laikā no iesnieguma vai ierosinājuma saņemšanas dienas.

Vai kāds izvērtēs manu situāciju, lai pārliecinātos, vai esmu pakļauts(-a) turpmāka kaitējuma riskam no likumpārkāpēja puses?

Šobrīd kriminālprocesu veicošajām amatpersonām nav pienākuma pēc savas iniciatīvas pastāvīgi pārvērtēt cietušā apdraudējuma riskus. Taču cietušais un tā pārstāvis visā procesa gaitā var iesniegt procesa virzītājam pieteikumu par pasākumu veikšanu pašas personas, tās tuvinieku vai mantas apdraudējuma gadījumā.

Vai kāds izvērtēs manu situāciju, lai pārliecinātos, vai esmu pakļauts(-a) turpmāka kaitējuma riskam no krimināltiesību sistēmas puses (izmeklēšanas un tiesas procesa laikā)?

Šobrīd kriminālprocesu veicošajām amatpersonām nav pienākuma pēc savas iniciatīvas pastāvīgi pārvērtēt cietušā apdraudējuma riskus. Taču cietušais un tā pārstāvis, ja to tiesības ir aizskartas, visā procesa gaitā Kriminālprocesa likumā noteiktajos termiņos un kārtībā var iesniegt motivētu sūdzību par procesuālo nolēmumu vai kriminālprocesu veicošās amatpersonas rīcību.

Procesa virzītāja lēmums ir pārsūdzams vienmēr, izņemot Kriminālprocesa likumā noteiktos gadījumus.

Kāda aizsardzība ir pieejama sevišķi neaizsargātiem cietušajiem?

Papildu tiesības ir noteiktas īpaši aizsargājamiem cietušajiem.

Par īpaši aizsargājamiem cietušajiem tiek atzīti:

  1. nepilngadīgais;
  2. persona, kura garīga rakstura vai cita veselības traucējuma dēļ pati nespēj izmantot savas procesuālās tiesības;
  3. persona, kura cietusi no noziedzīga nodarījuma, kas vērsts pret personas tikumību vai dzimumneaizskaramību, vai no cilvēku tirdzniecības;
  4. persona, kura cietusi no noziedzīga nodarījuma, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu un ko izdarījis cietušā tuvinieks, bijušais laulātais vai persona, ar kuru cietušais ir vai ir bijis pastāvīgās intīmās attiecībās;
  5. persona, kurai noziedzīga nodarījuma rezultātā, iespējams, radīti smagi miesas bojājumi vai psihiski traucējumi;
  6. persona, kura cietusi no noziedzīga nodarījuma, kas, iespējams, veikts rasistisku, nacionālu, etnisku vai reliģisku motīvu dēļ.

Ar procesa virzītāja lēmumu par īpaši aizsargājamu tiek atzīts arī tāds cietušais, kas noziedzīga nodarījuma rezultātā radītā kaitējuma dēļ ir īpaši ievainojams un nav pasargāts no atkārtota apdraudējuma, iebiedēšanas vai atriebības.

Īpaši aizsargājamam cietušajam ir tiesības ar procesa virzītāja atļauju piedalīties procesuālajās darbībās kopā ar uzticības personu, ja vien tā nav persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess, aizturētais, aizdomās turētais vai apsūdzētais.

Īpaši aizsargājamam cietušajam ir tiesības lūgt un saņemt informāciju par tās apcietinātās vai notiesātās personas atbrīvošanu vai izbēgšanu no ieslodzījuma vietas vai īslaicīgās aizturēšanas vietas, kura radījusi viņam kaitējumu, ja pastāv apdraudējums cietušajam un nepastāv kaitējuma risks apcietinātajai vai notiesātajai personai. Šādu lūgumu var pieteikt līdz gala nolēmuma pieņemšanai kriminālprocesā.

Īpaši aizsargājamam cietušajam ir tiesības lūgt, lai viņa dalība vai uzklausīšana tiesas sēdē notiktu, izmantojot tehniskos līdzekļus.

Ja nav nodrošināta tiesību un interešu aizsardzība vai cietušais vai viņa pārstāvis izsaka attiecīgu lūgumu, procesa virzītājs pieņem lēmumu, ka kriminālprocesā piedalās advokāts kā juridiskās palīdzības sniedzējs īpaši aizsargājamam cietušajam.

Īpaši aizsargājama cietušā pratināšana tiek veikta atsevišķā tam piemērotā telpā vai bez citu ar konkrēto procesuālo darbību nesaistītu personu klātbūtnes.

Tādas personas pratināšanu, kas atzīta par cietušo no vardarbības, ko nodarījusi persona, no kuras cietušais ir materiāli vai citādi atkarīgs, no cilvēku tirdzniecības vai no noziedzīga nodarījuma, kas vērsts pret personas tikumību vai dzimumneaizskaramību, veic tā paša dzimuma izmeklēšanas darbības veicējs. Minēto nosacījumu var neievērot, ja tam piekrīt pats cietušais vai viņa pārstāvis. Ja noziedzīgā nodarījumā, kas vērsts pret personas tikumību un dzimumneaizskaramību, cietušais un persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, ir viena dzimuma un ja to lūdz cietušais vai viņa pārstāvis, pratināšanu veic pretēja dzimuma izmeklēšanas darbības veicējs.

Papildu sociālo rehabilitāciju ir iespējams saņemt bērnam, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām, vardarbībā cietušajām pilngadīgajām personām un cilvēku tirdzniecības upuriem.

Esmu nepilngadīgs. Vai man ir īpašas tiesības?

Jūs kā nepilngadīgais esat īpaši aizsargājams cietušais. Papildus jums kā īpaši aizsargājam cietušajam ir tiesības ar procesa virzītāja atļauju piedalīties procesuālajās darbībās kopā ar uzticības personu, ja vien tā nav persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess, aizturētais, aizdomās turētais vai apsūdzētais. Tāpat Jums ir tiesības lūgt un saņemt informāciju par tās apcietinātās vai notiesātās personas atbrīvošanu vai izbēgšanu no ieslodzījuma vietas vai īslaicīgās aizturēšanas vietas, kura radījusi Jums kaitējumu, ja Jums pastāv apdraudējums un nepastāv kaitējuma risks apcietinātajai vai notiesātajai personai. Papildus īpaši aizsargājama cietušā pratināšana tiek veikta atsevišķā tam piemērotā telpā vai bez citu ar konkrēto procesuālo darbību nesaistītu personu klātbūtnes, un to veic speciāli apmācīti profesionāļi vai arī nopratināšana tiek veikta ar šo profesionāļu palīdzību. Jūs pratināšanas norises gaitu fiksē skaņu un attēlu ierakstā, ja tas ir Jūsu labākajās interesēs un ja tas ir vajadzīgs kriminālprocesa mērķa sasniegšanai. Jūsu pratināšanas ilgums bez piekrišanas vienā diennaktī nedrīkst pārsniegt sešas stundas, ieskaitot pārtraukumu.

Jūsu intereses kriminālprocesā pārstāvēs Jūsu vēcāki vai aizbildņi. Vecvecāki, pilngadīgais brālis vai māsa arī var būt Jūsu pārstāvji, bet tikai tajā gadījumā ja Jūs dzīvojat kopā ar viņiem un viņi ir uzņēmušies rūpes par Jums. Dažos gadījumos, piemēram, ja Jums nav minēto radinieku, Jūsu intereses pārstāvēs bērnu tiesību aizsardzības institūcijas vai nevalstiskās organizācijas pārstāvis. Prokurors var uzaicināt Jūsu pārstāvībai advokātu, ja viņam/-ai ir pamats uzskatīt, ka augstāk nosauktās personas nespēs pietiekami kvalitatīvi aizstāvēt Jūsu intereses.

Ja Jūs esat cietis/-usi no vardarbības, Jūs varat saņemt medicīnisko un sociālās rehabilitācijas palīdzību. Sociālo un medicīnisko rehabilitāciju Jūs varat saņemt savā dzīves vietā vai sociālās rehabilitācijas iestādē. Ja esat cietis no nodarījuma, kas saistīts ar vardarbību, ko nodarījusi persona, no kuras esat materiāli vai citādi atkarīgs, vai arī no noziedzīga nodarījuma pret tikumību vai dzimumneaizskaramību, Jums ir tiesības uz bezmaksas juridisko palīdzību.

Manas ģimenes loceklis gāja bojā šā nozieguma dēļ. Kādas ir manas tiesības?

Ja persona mirusi, cietušais kriminālprocesā var būt kāds no mirušā tuviniekiem un izmantot visas cietušā tiesības.

Ja noziedzīga nodarījuma rezultātā iestājusies personas nāve vai cietušais miris un nav pieprasījis valsts kompensāciju vai valsts kompensāciju ir pieprasījis un nav saņēmis, valsts kompensāciju ir tiesības saņemt personai, kura atzīta par cietušo attiecīgajā kriminālprocesā. Valsts kompensāciju var saņemt uz personas pieprasījuma un galīgā nolēmuma vai procesa virzītāja izziņas pamata, ja galīgais nolēmums vēl nav pieņemts.

Manas ģimenes loceklis ir noziegumā cietušais. Kādas ir manas tiesības?

Ja cietušais ir dzīvs un spējīgs realizēt savas kriminālprocesuālās tiesības, tad cietušā ģimenes loceklim nav patstāvīgu tiesību konkrētajā kriminālprocesā. Cietušais pats ir tiesīgs iesniegt pieteikumu par pasākumu veikšanu tās tuvinieku apdraudējuma gadījumā.

Nepilngadīgā mātei, tēvam vai aizbildnim, bet, ja viņi nevar, tad vienam no cietušā vecvecākiem, pilngadīgajam brālim vai māsai, ja nepilngadīgais dzīvojis kopā ar kādu no viņiem un attiecīgais tuvinieks par nepilngadīgo rūpējies, ir priekšrocība un pienākums būt par nepilngadīgā cietušā pārstāvji.

Jebkura persona tiesībsargājošajām iestādēm ir tiesīga sniegt informāciju par notikušu noziedzīgu nodarījumu, kaut arī pati tajā nav cietusi.

Vai es varu saņemt mediācijas pakalpojumus? Ar kādiem nosacījumiem? Vai, saņemot mediācijas pakalpojumus, es būšu drošībā?

Izmeklēšanas laikā Jūs varat izlīgt ar personu, kura radījusi Jums kaitējumu, kā arī Jums ir tiesības saņemt informāciju par izlīguma īstenošanu un tā sekām. Jūs varat ierosināt izlīguma procedūru vai piekrist dalībai izlīguma sanāksmē. Šīs procedūras mērķis ir palīdzēt Jums izlīgt ar likumpārkāpēju, vienojoties ar viņu par to, kā mazināt kaitējumu, kas radīts ar noziedzīgu nodarījumu. Izlīguma procedūras ietvaros neitrāla persona – izlīguma starpnieks – organizēs un vadīs Jūsu tikšanās ar likumpārkāpēju nolūkā panākt izlīgumu.

Piedalīšanās izlīguma procedūrā ir brīvprātīga. Jūs varat atteikties no tās gan pirms uzsākšanas, gan arī jebkurā brīdī pēc piekrišanas tajā iesaistīties.

Galvenā institūcija, kas organizē izlīguma procedūru ir Valsts probācijas dienests. Jūs varat sazināties ar Valsts probācijas dienesta Izlīguma nodaļu pa telefonu 67021176, vai elektroniski, sūtot e-pastu uz izligums@vpd.gov.lv. Valsts probācijas dienesta organizētās izlīguma procedūras ir bezmaksas pakalpojums – par to nav jāmaksā ne likumpārkāpējam, ne cietušajam.

Atkarībā no noziedzīgā nodarījuma smaguma un tā izdarīšanas apstākļiem izlīguma rezultātā kriminālprocess var tikt izbeigts vai arī var tikt mīkstināta tā izdarītāja kriminālatbildība.

Kur es varu atrast tiesību aktus, kuros izklāstītas manas tiesības?

Lapa atjaunināta: 01/01/2024

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.