Cietušo tiesības (katrā valstī)

Kā var ziņot par noziegumu?

Par noziegumiem var paziņot, kompetentajā valsts prokuratūrā rakstiski, mutiski vai citā veidā iesniedzot kriminālsūdzību.

Personas, kuras mutiski iesniedz kriminālsūdzību, tiek brīdinātas par sekām, kas var rasties, iesniedzot nepatiesas sūdzības. Mutiskas sūdzības tiek reģistrētas. Sūdzības, kas iesniegtas telefoniski vai ar citu telekomunikāciju līdzekļu palīdzību, pēc iespējas reģistrē, un tiek sagatavots oficiāls paziņojums.

Iesniedzot sūdzību, cietušajiem izsniedz rakstisku apliecinājumu par sūdzības saņemšanu, kurā iekļauta pamatinformācija par noziegumu. Cietušie, kuri nerunā valodā, ko izmanto kompetentā struktūra, vai nesaprot to, var ziņot par noziegumu savā dzimtajā valodā; viņiem nodrošina tulku vai citu personu, kura runā gan oficiālajā valodā, gan cietušā valodā un saprot tās. Cietušie, kuri nerunā valodā, ko izmanto kompetentā struktūra, vai nesaprot to, var pieprasīt, lai apliecinājumu pārtulko viņu valodā par struktūras līdzekļiem.

Visas kriminālsūdzības, ko saņem tiesas, policija vai valsts prokuratūras ārpus to jurisdikcijas, nekavējoties pārsūta kompetentajai valsts prokuratūrai.

Valsts prokurors kriminālsūdzību pienācīgi ievada kriminālsūdzību reģistrā tās saņemšanas laikā, izņemot likumā paredzētajos atbrīvojuma gadījumos.

Ja valsts prokurors ir tikai dzirdējis ziņas par noziegumu vai saņēmis ziņojumu no cietušā, viņš sagatavo oficiālu paziņojumu, reģistrē to dažādu nodarījumu lietu reģistrā un rīkojas, kā paredzēts likumā.

Ja kriminālsūdzībā nav ietverta nekāda sīkāka informācija par noziegumu, t. i., ja valsts prokurors nevar noteikt paziņoto nodarījumu, viņš to reģistrē dažādu nodarījumu lietu reģistrā un aicina personu, kura iesniedz sūdzību, sniegt papildu informāciju 15 dienu laikā.

Ja persona, kas iesniedz sūdzību, ignorē papildu informācijas pieprasījumu, valsts prokurors sagatavo par to oficiālu paziņojumu. Tiklīdz papildu informācijas iesniegšanas termiņš ir beidzies, valsts prokuroram par to jāziņo vecākam valsts prokuroram astoņu dienu laikā. Vecākais valsts prokurors var dot rīkojumu attiecīgo kriminālsūdzību ievadīt kriminālsūdzību reģistrā.

Kā es varu uzzināt, kas notiek lietā?

Divus mēnešus pēc kriminālsūdzības iesniegšanas vai ziņošanas par noziegumu, cietušais vai cietusī puse var nosūtīt valsts prokuroram pieprasījumu sniegt informāciju par pasākumiem, kas veikti, reaģējot uz sūdzību/ziņojumu. Valsts prokuroram jāatbild saprātīgā termiņā, bet ne vēlāk kā 30 dienas pēc rakstiskā pieprasījuma saņemšanas, izņemot gadījumus, kad šāda atbilde varētu kaitēt lietas izskatīšanai. Ja valsts prokurors nolemj nesniegt minēto informāciju, viņam par to ir jāinformē cietušais / cietusī puse.

Cietušajam, kurš piedalās kriminālprocesā kā cietusī puse, ir tiesības būt informētam par lietas izskatīšanas rezultātiem.

Vai man ir tiesības uz juridisko palīdzību (izmeklēšanas vai tiesvedības laikā)? Ar kādiem nosacījumiem?

Papildus iepriekš minētajām tiesībām dzimumnoziegumos un cilvēku tirdzniecībā cietušajiem ir tiesības uz juriskonsulta bezmaksas konsultāciju, kā arī viņiem pirms iztaujāšanas var tikt norīkots pārstāvis. Juriskonsulta/pārstāvja pakalpojumu izmaksas sedz valsts.

Cietušiem bērniem ir visas iepriekš minētās tiesības, kā arī tiesības uz pilnvarotu pārstāvi, kura pakalpojumu izmaksas sedz valsts.

Noziegumā cietušajiem ir tiesības uz primāro un sekundāro juridisko palīdzību. Lietas izskatīšanas gaitā šāda palīdzība bez maksas tiek sniegta vardarbīgos noziegumos cietušajiem, lai viņi varētu saņemt kompensāciju par kaitējumu/ievainojumu, ko viņi guvuši kā noziegumā cietušie.

Noteikums par primāro un sekundāro juridisko palīdzību ir paredzēts Bezmaksas juridiskās palīdzības likumā.

Primārā juridiskā palīdzība ietver vispārēju juridisko informāciju, juridiskas konsultācijas, iesniegumus valsts iestādēm, Eiropas Cilvēktiesību tiesai un starptautiskām organizācijām saskaņā ar starptautiskiem līgumiem un iekšējo reglamentu, pārstāvību lietu izskatīšanā valsts struktūrās un juridisku palīdzību strīdu alternatīvā izšķiršanā.

Primāro juridisko palīdzību var sniegt katrā juridiskajā jautājumā, ja:

• pieteikuma iesniedzējam nav zināšanu vai spēju aizstāvēt savas tiesības;
• pieteikuma iesniedzējs nav saņēmis juridisko palīdzību saskaņā ar atsevišķiem noteikumiem;
• iesniegtais pieteikums nav acīmredzami nepamatots;
• pieteikuma iesniedzēja ekonomiskā situācija ir tāda, ka maksājums par juridisko palīdzību varētu apdraudēt viņa vai viņa mājsaimniecības locekļu iztikas līdzekļus.

Pieteikumu iesniedzējiem, kas vēlas saņemt primāro juridisko palīdzību, ir tieši jāsazinās ar primārās juridiskās palīdzības sniedzēju.

Sekundārā juridiskā palīdzība ietver juridiskas konsultācijas, iesniegumus saistībā ar darba ņēmēju tiesību aizsardzības procedūru attiecībā uz darba devēju, iesniegumus saistībā ar tiesvedību, pārstāvību tiesvedībā, juridisko palīdzību izlīguma panākšanā strīdos un atbrīvojumu no juridisko izmaksu un tiesas nodevu maksāšanas.

Sekundāro juridisko palīdzību var sniegt, ja:

1. lietas izskatīšana ir sarežģīta;
2. pieteikuma iesniedzējs nespēj pats sevi pārstāvēt;
3. pieteikuma iesniedzēja ekonomiskā situācija ir tāda, ka maksājums par juridisko palīdzību varētu apdraudēt viņa vai viņa mājsaimniecības locekļu iztikas līdzekļus;
4. tiesas process nav pārmērīgs;
5. pieteikuma iesniedzēja pieteikums nav noraidīts pēdējo sešu mēnešu laikā par nepareizas informācijas tīšu sniegšanu; un
6. pieteikuma iesniedzējs nav saņēmis juridisko palīdzību saskaņā ar atsevišķiem noteikumiem.

Sekundārā juridiskā palīdzība tiek apstiprināta bez pieteikuma iesniedzēja ekonomiskās situācijas iepriekšēja novērtējuma, ja pieteikuma iesniedzējs ir:

1. bērns, kas piedalās tiesvedībā par uzturlīdzekļu piedziņu;
2. vardarbīgā noziegumā cietušais, kurš vēlas saņemt kompensāciju par kaitējumu/ievainojumu, ko viņš guvis noziedzīgā nodarījuma dēļ;
3. uzturlīdzekļu maksājumu saņēmējs saskaņā ar atsevišķiem noteikumiem par sociālā nodrošinājuma tiesībām; vai
4. dzīves dārdzības kompensācijas pabalsta saņēmējs saskaņā ar Likumu par Horvātijas neatkarības kara veterānu un viņu ģimenes locekļu tiesībām un Likumu par militāro un civilo kara veterānu aizsardzību.

Pieteikumu iesniedzējiem, kas vēlas saņemt sekundāro juridisko palīdzību, jāiesniedz pieteikums kompetentajai iestādei, izmantojot speciālu veidlapu.

Vai es varu pieprasīt izdevumu atlīdzināšanu (par dalību izmeklēšanā/tiesvedībā)? Ar kādiem nosacījumiem?

Apsūdzētajiem, kuri atzīti par vainīgiem, tiesa piespriež segt tiesāšanās izdevumus, izņemot gadījumus, kad viņi ir tiesīgi saņemt pilnu vai daļēju atbrīvojumu.

Ja kriminālprocess tiek apturēts vai tiesa attaisno apsūdzēto vai atsauc apsūdzības, tiesas lēmumam/nolēmumam jānodrošina, ka kriminālprocesa izmaksas saskaņā ar attiecīgā likuma 145. panta 2. punkta 1.–5. apakšpunktu, obligātās izmaksas, kas radušās apsūdzētajam, obligātās izmaksas, kas radušās aizstāvības advokātam, un kompensācija par aizstāvības advokāta pakalpojumiem ir jāsedz valstij, ja vien likumā nav noteikts citādi.

Vai man ir pārsūdzības tiesības, ja mana lieta tiek izbeigta, nenonākot tiesā?

Cietušie, kuru kriminālsūdzības ir noraidītas, var panākt kriminālvajāšanu paši.

Ja valsts prokurors konstatē, ka nav pamata veikt kriminālvajāšanu par nodarījumu, par kuru ceļ apsūdzību ex officio vai par kuru ziņoja persona, viņam par to jāinformē cietušais astoņu dienu laikā un jānorāda cietušajam, ka viņš var panākt kriminālvajāšanu pats. Tas pats jādara tiesai, kas ir apturējusi lietas izskatīšanu, jo valsts prokurors pārtrauca kriminālvajāšanu citās lietās.

Vai es varu iesaistīties tiesvedībā?

Atbilstīgi minētajam likumam cietušajai pusei kriminālprocesā ir tiesības:

• izmantot savu dzimto valodu, tostarp zīmju valodu, un pieprasīt tulku, ja viņš nerunā horvātu valodā vai nesaprot to, vai zīmju valodas tulku, ja cietusī persona ir nedzirdīga vai vienlaikus nedzirdīga un neredzīga;
• iesniegt saistītu prasību par zaudējumu atlīdzināšanu un ierosinājumus par pagaidu noregulējumu;
• būt juridiski pārstāvētai;
• izklāstīt faktus un rosināt sniegt pierādījumus;
• apmeklēt pierādījumu izskatīšanu;
• apmeklēt lietas izskatīšanu, piedalīties pierādījumu nodrošināšanas procedūrā un teikt noslēguma runu;
• pieprasīt piekļuvi lietas materiāliem saskaņā ar minētā likuma 184. panta 2. punktu;
• pieprasīt, lai valsts prokurors informētu par pasākumiem, kas veikti, pamatojoties uz viņa kriminālsūdzību, un iesniegt sūdzību vecākam valsts prokuroram;
• iesniegt apelācijas sūdzību;
• censties atjaunot iepriekšējo situāciju;
• saņemt paziņojumu par kriminālprocesa rezultātiem.

Kāds ir mans oficiālais statuss tiesvedības sistēmā? Piemēram, vai es esmu vai varu izvēlēties būt cietušais, liecinieks, cietusī puse vai privāts prasītājs?

Noziegumā cietušie ir fiziskas personas, kuras ir cietušas no fiziska vai psiholoģiska kaitējuma, īpašuma bojājuma vai nopietna savu pamattiesību un pamatbrīvību pārkāpuma kā no tiešām nozieguma sekām. Par noziegumā cietušo uzskata arī tās personas laulāto, partneri, dzīves partneri, neoficiālo dzīves partneri, pēcnācēju(s) vai, ja tāda(-u) nav, priekšteci(-čus) vai brāli(-ļus) vai māsu(-as), kuras nāve ir tieši saistīta ar noziegumu, un jebkuru personu, kuru likumīgi uzturēja mirušais.

Cietusī puse ir noziegumā cietušais vai juridiska persona, kas ir cietusi nozieguma rezultātā un piedalās kriminālprocesā cietušās puses statusā.

Procesa puses vai dalībnieka statuss ir atkarīgs nevis no minētās personas vēlmes, bet no šīs personas funkcijas konkrētajā krimināllietā. Ikvienam var būt kāds no iepriekš minētajiem statusiem atkarībā no noteikumos paredzētajiem apstākļiem; izvēle, kas viņiem ir, attiecas uz tiesībām, kuras viņi vēlas izmantot kā cietusī puse vai noziegumā cietušais.

Kādas ir manas tiesības un pienākumi šādā statusā?

Noziegumā cietušajam ir tiesības:

• piekļūt atbalsta pakalpojumiem, kas paredzēti noziegumā cietušajiem;
• saskaņā ar likumu saņemt efektīvu psiholoģisko un citu profesionālo palīdzību un atbalstu no struktūrām, organizācijām un institūcijām, kas atbalsta noziegumos cietušos;
• būt aizsargātam no iebiedēšanas un represijām;
• būt aizsargātam no cieņas aizskaršanas, sniedzot pierādījumus kā cietušajam;
• būt uzklausītam bez liekas kavēšanās pēc kriminālsūdzības iesniegšanas un pēc tam tikt iztaujātam ne vairāk kā nepieciešams kriminālprocesa vajadzībām;
• ierasties kopā ar uzticības personu neatkarīgi no pasākumiem, kuros viņš piedalās;
• paciest minimālas medicīniskās procedūras un tikai tad, ja tās ir ārkārtīgi svarīgas kriminālprocesa vajadzībām;
• ierosināt veikt kriminālvajāšanu vai iesniegt individuālu prasību atbilstīgi Kriminālkodeksam, piedalīties kriminālprocesā kā cietušai pusei, saņemt informāciju par kriminālsūdzības noraidīšanu (likuma 206. panta 3. punkts) un par valsts prokurora lēmumu neveikt nekādus pasākumus, un panākt kriminālvajāšanu individuāli bez valsts prokurora iesaistīšanas;
• saņemt no valsts prokurora informāciju par pasākumiem, kas veikti, pamatojoties uz viņa sūdzību (likuma 206.a pants), un iesniegt sūdzību vecākam valsts prokuroram (likuma 206.b pants);
• pieprasīt un saņemt informāciju bez liekas kavēšanās par noziedzīgā nodarījuma izdarītāja atbrīvošanu no apcietinājuma vai pirmstiesas apcietinājuma, noziedzīgā nodarījuma izdarītāja izbēgšanu vai atbrīvošanos no ieslodzījuma vietas un par pasākumiem, kas veikti, lai nodrošinātu cietušā aizsardzību;
• pieprasīt un saņemt informāciju par jebkuru galīgo lēmumu izbeigt kriminālprocesu;
• izmantot citas likumā paredzētās tiesības.

Cietušajam, kurš piedalās kriminālprocesā kā cietusī puse, ir tiesības:

• izmantot savu dzimto valodu, tostarp zīmju valodu, un pieprasīt tulku, ja viņš nerunā horvātu valodā vai nesaprot to, vai zīmju valodas tulku, ja cietusī persona ir nedzirdīga vai vienlaikus nedzirdīga un neredzīga;
• iesniegt saistītu prasību par zaudējumu atlīdzināšanu un ierosinājumus par pagaidu noregulējumu;
• būt juridiski pārstāvētam;
• izklāstīt faktus un rosināt sniegt pierādījumus;
• apmeklēt pierādījumu izskatīšanu;
• apmeklēt lietas izskatīšanu, piedalīties pierādījumu nodrošināšanas procedūrā un teikt noslēguma runu;
• pieprasīt piekļuvi lietas materiāliem saskaņā ar kodeksu;
• pieprasīt, lai valsts prokurors informētu par pasākumiem, kas veikti, pamatojoties uz viņa kriminālsūdzību, un iesniegt sūdzību vecākam valsts prokuroram;
• iesniegt apelācijas sūdzību;
• censties atjaunot iepriekšējo situāciju;
• saņemt paziņojumu par kriminālprocesa rezultātiem.

Papildus iepriekš minētajām tiesībām dzimumnoziegumos un cilvēku tirdzniecībā cietušajiem ir papildu tiesības, kas uzskaitītas 12. punktā.

Ja noziegumā cietušais ir bērns, viņam ir papildu tiesības, kas uzskaitītas 13. punktā papildus iepriekš minētajām cietušo tiesībām.

Izmeklēšanas posmā noziegumā cietušie, kas ir privāti prasītāji, vai cietušās puses var pievērst uzmanību visiem faktiem un sniegt pierādījumus, kas ir būtiski nozieguma noskaidrošanai, noziedzīgā nodarījuma izdarītāja(-u) noteikšanai un prasījumu pamatošanai attiecībā uz saistīto prasību par zaudējumu atlīdzināšanu.

Gan pirms kriminālprocesa, gan visos kriminālprocesa posmos valsts prokuratūrai un tiesai jāņem vērā iespēja, ka apsūdzētais var atlīdzināt cietušajai pusei visus nodarījuma radītos zaudējumus. Valsts prokuratūrai un tiesai arī jāinformē cietusī puse par konkrētām likumā paredzētām tiesībām (piem., par cietušās puses tiesībām izmantot dzimto valodu, tiesībām iesniegt saistītu prasību par zaudējumu atlīdzināšanu u. c.).

Personas, kurām varētu būt informācija par noziedzīgo nodarījumu, noziedzīgā nodarījuma izdarītāju vai citiem attiecīgiem apstākļiem, var izsaukt uz tiesu kā lieciniekus.

Par liecinieku var aicināt: cietušo pusi, cietušo pusi kā apsūdzētāju un privāto prasītāju.

Privātam prasītājam ir tādas pašas tiesības kā valsts prokuroram, izņemot tās tiesības, kas ir tikai valsts iestādei.

Vai var sniegt paskaidrojumus tiesvedības laikā vai iesniegt pierādījumus? Ar kādiem nosacījumiem?

Cietušajai pusei kriminālprocesā ir tiesības, kas uzskaitītas 25. punktā.

Kādu informāciju es saņemšu tiesvedības laikā?

Izmeklēšanas posmā noziegumā cietušie, kas ir privāti prasītāji, vai cietušās puses var pievērst uzmanību visiem faktiem un sniegt pierādījumus, kas ir būtiski nozieguma noskaidrošanai, noziedzīgā nodarījuma izdarītāja(-u) noteikšanai un prasījumu pamatošanai attiecībā uz saistīto prasību par zaudējumu atlīdzināšanu.

Cietušajam, kurš piedalās kriminālprocesā kā cietusī puse, ir tiesības:

• pieprasīt, lai valsts prokurors informētu par pasākumiem, kas veikti, pamatojoties uz viņa ziņojumu, un iesniegt sūdzību vecākam valsts prokuroram;
• būt informētam par to, ka kriminālsūdzība ir noraidīta vai ka valsts prokurors ir nolēmis neveikt nekādus pasākumus;
• saņemt paziņojumu par kriminālprocesa rezultātiem.

Vai es varēšu piekļūt tiesas materiāliem?

Cietušais, kurš piedalās kriminālprocesā kā cietusī puse, drīkst piekļūt lietas materiāliem.