Civiltiesību jomā nepabeigtās procedūras un tiesvedība, kas sāktas pirms pārejas perioda beigām, turpināsies saskaņā ar ES tiesību aktiem. Pamatojoties uz savstarpēju vienošanos ar Apvienoto Karalisti, e-tiesiskuma portāls saglabās visu informāciju attiecībā uz Apvienoto Karalisti līdz 2024. gada beigām.

Atbildētāji (kriminālprocesā)

Anglija un Velsa

Šajā faktu lapā un turpmākajās faktu lapās izskaidrota procedūra, kuru pielieto kriminālizmeklēšanu laikā, kā arī aprakstīts, kas notiek pēc izmeklēšanas un pirms krimināllietas iztiesāšanas.

Saturu nodrošina
Anglija un Velsa

Kādas ir kriminālizmeklēšanas stadijas?

Kriminālizmeklēšana sākas brīdi, kad policijai rodas aizdomas par to, ka varētu būt izdarīts noziedzīgs nodarījums. Policija veic izmeklēšanu un vāc pierādījumus. Nopietnās lietās, ja policija uzskata, ka ir savākti pietiekami pierādījumi, lai apsūdzētu, tā sazinās ar Kroņa prokuratūras dienestu, kurš parasti lemj par to, kādu apsūdzību, ja vispār, izvirzīt. Dienests var pieprasīt turpmāku izmeklēšanu.

Ja policija uzskata jūs par aizdomās turēto, pirmā galvenā stadija ir lēmums par jūsu aizturēšanu. 

Pēc aizturēšanas, kuras laikā jūs arī nopratina, nākamā galvenā stadija ir lēmums par apsūdzību. Ja policijai jāveic turpmāka izmeklēšana, bet jūsu aizturēšana nav obligāta, policija jūs var atbrīvot vai nu tāpat, vai pret drošības naudu, lūdzot jums atgriezties policijas iecirknī vēlākā datumā.

Ja tomēr jūs tiekat apsūdzēts, un policija lemj, ka jūs ir jāpatur apcietinājumā, jūs tiksiet aizvests uz tiesu, lai lemtu par to, vai pirms tiesas procesa atbrīvot jūs no apcietinājuma pret drošības naudu vai ne. 

Ja jūs tur aizdomās par terorismu, jūsu tiesības un policijas pilnvaras atšķiras no tām, kas minētas turpmāk (skatīt 2000. gada Terorisma aktu, kas nav apskatīts šajās faktu lapās).

Ja jūs esat jaunāks par 18 gadiem, jums ir papildu aizsardzība. Lūdziet, lai jūsu advokāts jums to izskaidro.

Noklikšķiniet uz zemāk sniegtajām saitēm, lai iegūtu plašāku informāciju par jūsu tiesībām pirms lietas nodošanas tiesai:

Izmeklēšana un aizturēšana (1)

Vai policija man uzdos jautājumus?

Ja policija jūs tur aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai to, ka jums ir zināma informācija par noziedzīgu nodarījumu, tā var jums uzdot jautājumus.

Vai man ir obligāti jādodas uz policijas iecirkni?

Policija var jūs apturēt, pārmeklēt un uzdot dažus jautājumus uz ielas vai citā sabiedriskā vietā. Ja jums jautā, jums jāpasaka policijai savs vārds un adrese. Ja policija jūs tur aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, tā var jūs lūgt brīvprātīgi doties uz policijas iecirkni. Policijai ir arī pilnvaras jūs aizturēt un aizvest uz policijas iecirkni pret jūsu gribu. To darot, policijai obligāti ir jāmin iemesls.

Vai es drīkstu atstāt policijas iecirkni?

Ja jūs atrodaties policijas iecirknī kā aizdomās turētais vai iespējamais liecinieks, bet neesat aizturēts, jūs jebkurā brīdī varat atstāt policijas iecirkni.

Kas notiek, kad mani aiztur?

Ja policija vēlas jūs paturēt policijas iecirknī, policijai jūs jāaiztur. Policijai jums jāpasaka, kādēļ tā jūs aiztur un kādēļ tas vajadzīgs. Policija var jūs pārmeklēt, noņemt pirkstu nospiedumus un DNS paraugus, kā arī veikt citas fiziskas pārbaudes, kas minētas šeit.

Kas notiek, ja es nepārvaldu valodu?

Ja jūs nesaprotat angļu valodu, policijai bez maksas jums jāpiešķir tulks. Bez tulka klātbūtnes jūs nopratināt nedrīkst.

Vai es varu izmantot advokāta pakalpojumus?

Ja jūs esat aizturēts, jums ir tiesības konsultēties ar advokātu. Ja jūs nevienu advokātu nezināt, policija sazināsies ar dežūrējošo advokātu. Skatīt 1. faktu lapu.

Kas notiek, ja esmu jaunāks par 17 gadiem vai neaizsargāta pilngadīga persona?

Ja esat jaunāks par 17 gadiem vai neaizsargāta pilngadīga persona, jūs nedrīkst nopratināt bez atbilstošas pilngadīgas personas klātbūtnes. To noorganizē policija.

Šī persona atbalstīs jūs un sniegs padomu jums saziņā ar policiju. Šī persona nav jurists un juridisku konsultāciju nesniedz. Atbilstoša pilngadīga persona var būt ģimenes loceklis, draugs vai brīvprātīgais darbinieks, un sociālās/veselības aprūpes speciālists.

Vai policija drīkst mani pārmeklēt?

Pat, ja jūs neesat aizturēts, policija var jūs vai jūsu transportlīdzekli apturēt un pārmeklēt, bet tikai tad, ja tai ir pienācīgs iemesls turēt jūs aizdomās par zagtu vai aizliegtu priekšmetu turēšanu vai par to, ka esat veicis noziedzīgu nodarījumu.

Vai policija drīkst noņemt man pirkstu nospiedumus vai DNS paraugus?

Ja jūs neesat aizturēts, jums nav jānodod pirkstu nospiedumi vai citi paraugi, un policija tos bez jūsu piekrišanas ņemt nedrīkst. Tomēr, ja jūs esat aizturēts, policijai ir tiesības bez jūsu piekrišanas ņemt paraugus, piemēram, asins, siekalu vai citus ķermeņa audu paraugus.

Vai man jāpiedalās personas atpazīšanā?

Ja jūs esat aizturēts, policija var lūgt jūs piedalīties personas atpazīšanā. Ja jūs atsakāties, to var izmantot pret jums tiesas procesā. Parasti personas atpazīšana notiek tādā veidā, ka cietušajam vai lieciniekam/-iem video fotogrāfijas. Dežūrējošais advokāts var sniegt jums padomu šajā jautājumā.

Vai policija drīkst pārmeklēt manu automašīnu, veikt kratīšanu telpās?

Ja jūs esat aizturēts, policija ar vecākā virsnieka atļauju drīkst pārmeklēt jūsu automašīnu vai veikt kratīšanu telpās un paņemt jebkuru jums piederošu lietu, ja tas ir svarīgi izmeklēšanai.

Vai es varu sazināties ar draugu vai ģimenes locekli?

Jā, lai informētu par to, kur atrodaties.

Vai es varu saņemt ārsta palīdzību, ja nepieciešams?

Ja jums nepieciešama medicīniskā palīdzība, jums ir tiesības tikties ar ārstu.

Es esmu no citas dalībvalsts. Vai es drīkstu sazināties ar savu vēstniecību?

Jā. Vēstniecības pārstāvis ieradīsies policijas iecirknī vai sazināsies ar jums, lai noskaidrotu, vai jums nepieciešama palīdzība. Ja jūs esat aizturēts, policijai ir pienākums sazināties ar šādu ES valstu konsulātiem – Austrijas, Beļģijas, Bulgārijas, Čehijas, Dānijas, Francijas, Vācijas, Grieķijas, Ungārijas, Itālijas, Polijas, Rumānijas, Slovākijas, Spānijas vai Zviedrijas.

Kas notiek, ja mani apcietina, pamatojoties uz Eiropas apcietināšanas orderi?

Ja kāda dalībvalsts izdod Eiropas apcietināšanas orderi, jūs var apcietināt citā dalībvalstī un pēc tam, kad esat stājies tiesas priekšā, nosūtīt atpakaļ uz attiecīgo valsti. Ja nepieciešams, jums ir tiesības uz advokāta un tulka pakalpojumiem. Skatīt 1. faktu lapu.

Kad policija izvirzīs pret mani apsūdzību?

Ja policija nolemj, ka pret jums ir savākti pietiekami pierādījumi, tā var jūs apsūdzēt noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Apsūdzībā būs norādīts, kādu noziedzīgu nodarījumu, pēc policijas domām, jūs esat izdarījis. Tiklīdz apsūdzība jums ir uzrādīta, policija par šo noziedzīgo nodarījumu vairāk pratināt jūs nedrīkst.

Cik ilgi policija mani drīkst aizturēt?

Policija drīkst jūs policijas iecirknī aizturēt ne ilgāk kā 24 stundas. Vecākais virsnieks šo laiku var pagarināt līdz 36 stundām, ja viņam ir pietiekams iemesls uzskatīt, ka tas ir nepieciešams pierādījumu iegūšanai, ka nodarījums ir smags un ka izmeklēšanu veic pareizi. Pēc šī laika jums vai nu ir jāuzrāda apsūdzība, vai arī jūs jāatbrīvo. Ja policija vēlas jūs paturēt apcietinājumā ilgāk, tai jāiegūst atļauja no miertiesas. Tiesa aizturēšanas periodu var pagarināt uz laiku, kas nepārsniedz 96 stundas.

Sūdzības par policijas darbību

Ja jūs uzskatāt, ka policija pret jums izturējusies neatbilstoši, jūs varat sūdzēties vai nu policijai, vai arī Neatkarīgajai policijas sūdzību komisijai.

Nopratināšana un apsūdzība (2)

Kad mani drīkst nopratināt?

Ja jūs esat aizturēts un atrodaties policijas iecirknī, policijas virsniekam ir jāpārliecinās, ka jūs esat garīgi un fiziski vesels, lai jūs varētu nopratināt. Jebkurā 24 stundu periodā ir jābūt vismaz nepārtrauktām 8 atpūtas stundām, kuru laikā jūs nenopratina. Nopratināšanas laikā jums ir tiesības uz 15 minūšu pārtraukumu ik pēc 2 stundām, lai atpūstos. Parasti nopratināšanas laikā jums ir tiesības uz advokāta klātbūtni.

Vai man ir jāatbild uz policijas jautājumiem?

Jums nav jāatbild uz policijas jautājumiem. Ja policija jūs tur aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, tai pirms jautājumu uzdošanas ir jāizsniedz jums oficiāls brīdinājums. Policija jūs brīdina par to, ka jums ir tiesības klusēt, bet viss, ko jūs sakāt, var tikt izmantots tiesā kā pierādījumi. Jūs ir arī jābrīdina par to, ka ja jūs kaut ko nepasakāt, bet vēlāk tiesā vēlaties uz to atsaukties, tad faktu, ka jūs to noklusējāt policijai, var tiesas procesā izmantot pret jums.

Kā notiek nopratināšana policijā?

Nopratināšana policijas iecirknī notiek nopratināšanas telpā, to vienmēr ieraksta audio. Pirms nopratināšanas jums izskaidro par audioierakstīšanu.

Kad policija man izvirzīs apsūdzību?

Ja policija uzskata, ka pret jums ir savākti pietiekami pierādījumu, tā var apsūdzēt jūs noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Pēc tam jūs policija par šo noziegumu vairāk nopratināt nedrīkst. Vēlākā procesa stadijā apsūdzību drīkst grozīt.

Ierašanās tiesā pirms iztiesāšanas (3)

Kad man pirmo reizi jāierodas tiesā?

Ja jūs tur policijas apcietinājumā, uz tiesu jūs jāved nākamajā dienā, kad ir tiesas sēde. Parasti pirmā iztiesāšana notiek miertiesā.

Vai man ir tiesības uz advokātu?

Jums ir tiesības uz advokātu tiesā. Ja jums pašam sava advokāta nav, dežūrējošais advokāts jūs pārstāvēs. Skatīt 1. faktu lapu.

 

Ja es nepārvaldu valodu, vai tiesā būs tulks?

Ja jūs nerunājat angliski, jums bez maksas tiks nodrošināts tulks, kurš tulkos tiesas procesu.

Vai mani var atbrīvot no apcietinājuma?

Ja jūs tur apcietinājumā, jūs varat lūgt tiesu atbrīvot jūs pret galvojumu. Ja jūsu lūgumu apmierina, jums var neprasīt iemaksāt drošības naudu.

Parasti atbrīvojumu pret galvojumu piešķir, ja jums nav iepriekšēja sodāmība un tiesa uzskata, ka jūs neapdraudat sabiedrību, neietekmēsiet lieciniekus un ieradīsieties tiesā, kad nepieciešams. Atbrīvošana pret galvojumu var būt pakļauta kādiem nosacījumiem, piemēram, uzturēšanās noteiktā dzīves vietā, pases atdošana policijai vai elektroniskās plāksnītes valkāšana.

Ja tiesa atsakās jūs atbrīvot pret galvojumu, līdz iztiesāšanai jūs atradīsieties apcietinājumā.

Vai es varu pārsūdzēt lēmumu par manu turēšanu apcietinājumā līdz iztiesāšanai?

Jā. Jautājiet padomu savam advokātam.

Vai man atkal būs jādodas uz tiesu pirms iztiesāšanas?

Jā. Jūsu advokāts jums to izstāstīs.

Cik ilgi mani var turēt apcietinājumā pirms iztiesāšanas?

Ja jūs tur cietumā, jūsu iztiesāšanai jānotiek noteiktā termiņā.

Parasti Kroņa tiesā iztiesāšana sākas 182 dienās pēc jūsu apcietināšanas. Ja nē, jūs varat lūgt jūs atbrīvot pret galvojumu. Mazāk smagās lietās iztiesāšanai jāsākas 56 dienās. Ja nē, jūs atbrīvos pret galvojumu.

Lietas sagatavošana iztiesāšanai (4)

Kas notiek pirms iztiesāšanas?

Laikā pirms tiesas procesa Kroņa prokuratūras dienests turpina pētīt, vai lietā ir pietiekami pierādījumi, lai pamatotu kriminālvajāšanu. Prokurors ar jūsu advokātu apspriež pierādījumus, kurus tiesas procesā izmantos pret jums. Piemēram, ja liecinieki sniegs liecības, jūs saņemsiet viņu rakstiskās liecības. Apsūdzībai jums jāatklāj arī jebkuri fakti, kas var vājināt apsūdzības nostāju vai palīdzēt jums lietā. Prokuroram nepārtraukti jāpārskata pierādījumi un jāatklāj jums jebkuri fakti, kas tiek pārskatīti.

Es esmu no citas dalībvalsts. Vai man jābūt klāt tiesas procesā Anglijā/Velsā?

Ja jūs neatrodaties apcietinājumā vai esat atbrīvots pret galvojumu, jūs drīkstat doties atpakaļ uz savu valsti. Tomēr jūs var neatbrīvot pret galvojumu, ja prokurors pieprasa, lai jūs paliekat Anglijā vai Velsā, kamēr turpinās izmeklēšana. Tiesa var atbrīvot jūs pret galvojumu ar nosacījumu, ka jūs paliekat Anglijā. Ja jūs pārkāpjat šo nosacījumu, tas ir likumpārkāpums. Ja jūs atbrīvo pret galvojumu, jums tiesai jāuzrāda adrese Apvienotajā Karalistē, caur kuru ar jums var sazināties. Tā var būt arī jūsu advokāta adrese.

Ja esmu atgriezies savā dalībvalstī, vai man jādodas atpakaļ uz Angliju/Velsu, lai piedalītos iztiesāšanā?

Iespējams. Dažās iepriekšējās uzklausīšanās var būt tā, ka jūsu advokāts lūdz tiesu atļaut jums neierasties vai piedalīties tiesas procesā, izmantojot videosaikni.

Man manu lietu vienmēr nodod tiesai?

Ne vienmēr jūsu lietu nodod tiesai. Kroņa prokuratūras dienests var lemt izbeigt lietu vai ieteikt izmantot nosacītu brīdinājumu, kas var ietvert naudas sodu. Ja jūs tam piekrītat, jūs apstiprināt, ka esat izdarījis noziedzīgu nodarījumu. To reģistrēs jūsu sodāmībā un pārsūdzēt to nevarēs.

Kāda veida pierādījumus tiesībaizsardzības iestādes vāks?

Policija nopratina lieciniekus, kā arī var vākt lietiskos pierādījumus un pierādījumus kriminālistiskās izpētes gaitā. Piemēram, policija var no jūsu mājām vai darba vietas paņemt dokumentus, var pārmeklēt jūsu automašīnu vai iegūt jūsu DNS (piemēram, matu, siekalu u. c.) paraugus.

Vai es varu liegt tiesībaizsardzības iestādēm iegūt konkrētus pierādījumus?

Dažreiz policijai ir nepieciešams kratīšanas orderis, kuru var apstrīdēt. Parasti šajos orderos ir konkrēti jānorāda, ko pārmeklē un kādēļ. Ja policija ir rīkojusies neatbilstīgi kratīšanas orderim, savāktos pierādījumus tiesa var nepieņemt.

Vai pieprasīs informāciju par manu sodāmību?

Tiesībaizsardzības iestādes ievāks informāciju par jūsu sodāmību, tostarp par sodāmību ārpus Apvienotās Karalistes.

Vai tiesā pret mani izvirzīto apsūdzību var grozīt?

Jā. Tas ir atkarīgs no tā, kā tiesībaizsardzības iestādes novērtē pierādījumus. Arī jūsu advokāts var lūgt mainīt apsūdzību.

Kas notiek, ja esmu tiesāts citā dalībvalstī par to pašu likumpārkāpumu?

Ja tiesa vienā dalībvalstī jau ir pieņēmusi galīgo lēmumu, citā dalībvalstī par tiem pašiem faktiem otrreiz jūs tiesāt nevar.

Vai es tiesā drīkstu atzīt savu vainu?

Vairākumā gadījumu, ja jūs tiesā vēlaties atzīt savu vainu izvirzītajā apsūdzībā, jūs to drīkstat darīt. Ja jūs atzīstat savu vainu, parasti jums piespriestais soda mērs būs vieglāks, nekā jums tiktu piespriests, ja vainu neatzīstat. Ja jūs nolemjat atzīt savu vainu, parasti notiesājošo spriedumu pārsūdzēt jūs nevarat, un šis fakts parādīsies jūsu sodāmībā.

Saites

1996. gada Kriminālprocesa un izmeklēšanas akts (kā grozīts)

2003. gada Krimināltiesību akts (kā grozīts)

1984. gada Policijas un krimināllietu pierādījumu akts

Prakses kodeksi

1976. gada Galvojumu akts (ar grozījumiem)

1985. gada Likumpārkāpumu kriminālvajāšanas akts, 22.sadaļa (kā grozīts)

2005. gada Smagās organizētās noziedzības un policijas akts

2000. gada Terorisma akts

Lapa atjaunināta: 01/12/2016

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.