Pamattiesības
Kriminālprocesā jums ir šādas tiesības:
- sagaidīt, lai iestādes, kuras atbild par kriminālprocesu, paveiktu darbu pēc iespējas ātrāk un pilnībā ievērotu jūsu tiesības un pamatbrīvības;
- pieprasīt, lai iestādes, kuras atbild par kriminālprocesu, rīkotos tā, lai nevarētu pamatoti apšaubīt faktus, kuriem ir būtiska nozīme pareiza sprieduma pieņemšanā. Tām vienlīdz rūpīgi jāizvērtē pierādījumi gan par labu jums, gan pret jums;
- saņemt no iestādēm, kuras atbild par kriminālprocesu, informāciju par savām tiesībām un gūt iespēju šīs tiesības pilnībā izmantot;
- izteikt viedokli par visām apsūdzībām, kas vērstas pret jums, un to pamatā esošajiem pierādījumiem;
- atteikties sniegt liecību;
- izskatīt lietas materiālus, saņemt izrakstus un veikt piezīmes, kā arī izgatavot kopijas par personīgajiem līdzekļiem;
- piedalīties lietas apspriešanā tiesas procesā un apelācijas tiesas atklātajās sēdēs;
- sniegt noslēguma paziņojumu tiesas procesā un apelācijas tiesas atklātajā sēdē, kā arī tiesības iesniegt galīgo petīciju;
- savai aizstāvībai iepazīstināt ar apstākļiem un pierādījumiem;
- iesniegt petīcijas (par pierādījumu un lēmumu pieņemšanas metožu pārbaudi) un pieteikumus;
- izmantot tiesiskās aizsardzības līdzekļus (parastos — sūdzību; pārsūdzību, iebildumus un ārpuskārtas petīciju par tiesvedības atjaunošanu; sūdzību par tiesību pārkāpumiem; pārsūdzību);
- izraudzīties aizstāvības advokātu (gadījumā, ja to neizraugāties, advokātu var izraudzīties kāds no ģimenes locekļiem vai cita iesaistītā persona) un saņemt viņa konsultācijas pat tajos darbības posmos, kurus vienpersoniski risina iestāde, kura atbild par kriminālprocesu;
- runāt privāti ar savu aizstāvības advokātu, ja atrodaties pirmstiesas apcietinājumā vai izciešat piespriesto cietumsodu;
- pieprasīt nopratināšanu sava aizstāvības advokāta klātbūtnē un viņa piedalīšanos pārējos sagatavošanas procesa posmos;
- sazināties ar iestādēm, kuras atbild par kriminālprocesu, savā dzimtajā valodā vai jebkurā citā valodā, kuru protat, ja apliecināt, ka neprotat čehu valodu.
Tiesas process
Iepriekšējās apspriedes par apsūdzību
Ja ir izvirzīta apsūdzība, to izskata galvenais tiesnesis un nolemj, vai ir jāveic iepriekšējās apspriedes. Pretējā gadījumā var uzreiz sākt tiesas procesu.
Pabeidzot iepriekšējās apspriedes par apsūdzību, tiesa var pieņemt šādu lēmumu:
- nodot lietu jautājuma par jurisdikciju izskatīšanai;
- nodot lietu izskatīšanai citai iestādei (piemēram, ja nav noticis noziedzīgs nodarījums, bet gan pārkāpums);
- izbeigt kriminālvajāšanu;
- apturēt kriminālvajāšanu;
- nodot lietu atpakaļ prokuroram papildu izmeklēšanai;
- nosacīti apturēt kriminālvajāšanu vai apstiprināt mierizlīgumu.
Kur notiek tiesas process?
Pirmās instances tiesas process notiek apgabala vai reģionālajā tiesā atkarībā no tā, cik smags ir noziedzīgs nodarījums, turklāt jurisdikciju nosaka pēc vietas, kurā noticis noziedzīgs nodarījums, kur dzīvo apsūdzētais vai kurā tika atklāts noziedzīgs nodarījums.
Vai tiesas process ir atklāts?
Jā, tiesas process notiek atklāti. Tomēr dažos gadījumos sabiedrība tajā nedrīkst piedalīties.
Kas pieņem spriedumu lietā?
Lietu izskata vai nu tiesneši koleģiāli, vai viens tiesnesis.
Vai drīkstu izteikt iebildumus tiesnesim?
Jā, sk. 2. faktu lapu.
Vai tiesas procesa laikā drīkst mainīt apsūdzību?
Tiesas procesa mērķis ir pieņemt spriedumu vienīgi par apsūdzībā uzrādīto rīcību. Tomēr, ja kļūst zināms, ka jūs esat veikuši citus noziedzīgus nodarījumus, laikā, kad notiek iepriekšējās apspriedes par apsūdzību, vai tiesas procesa noslēgumā var nolemt, ka šī lieta ir jānosūta atpakaļ prokuroram papildu izmeklēšanai.
Pārskatītajā apsūdzībā būs iekļautas jaunās apsūdzības. Tiesa var pieņemt lēmumu par to, vai rīcībai, par kuru ierosināts tiesas process, ir jāizvirza mērenāka vai stingrāka apsūdzība, nekā to ir noteicis prokurors.
Kas notiek, ja tiesas procesā es atzīstu savu vainu visās apsūdzībās vai dažās no tām?
Ja jūs atzīstat savu vainu, tiesa tik un tā pārbauda un izvērtē to cilvēku sniegtos pierādījumus, kuri liecina jums par labu.
Kādas tiesības man ir tiesas procesā?
Skatiet šīs faktu lapas sākumā iedaļu par pamattiesībām. Noteiktās procesuālās situācijās pastāv virkne citu īpašu tiesību.
Vai man ir jāpiedalās tiesas procesā? Vai tas var notikt bez manas klātbūtnes?
Tiesas process var notikt bez jūsu klātbūtnes, izņemot gadījumu, ja:
- atrodaties pirmstiesas apcietinājumā;
- cietumā izciešat piespriesto sodu;
- lieta attiecas uz noziegumu, par kuru jums var piespriest vairāk nekā 5 gadu ilgu cietumsodu. Tomēr pat šajos gadījumos jums nav jāpiedalās tiesas procesā, ja pieprasāt tiesai to veikt bez jūsu klātbūtnes.
Gadījumā, ja ir obligāti jānodrošina aizstāvība (sk. 1. faktu lapu), tiesas process var notikt tikai tad, ja tajā piedalās aizstāvības advokāts.
Ja dzīvoju citā dalībvalstī, vai varu piedalīties ar videokonferences starpniecību?
Šādā veidā nav iespējams piedalīties tiesas procesā.
Vai man jāpiedalās visā tiesas procesā?
Jums jāpiedalās visā tiesas procesā, tomēr procedūrās, kas notiek ārpus tiesas procesa, jūsu klātbūtne nav obligāta, tomēr jums vai jūsu advokātam ir tiesības tajās piedalīties, ja jūs to vēlaties.
Vai man ir tiesības uz tulku, ja neprotu valodu?
Jā, skatiet šīs faktu lapas sākumā iedaļu par pamattiesībām.
Vai man ir jāizraugās advokāts? Vai man tiks nodrošināts advokāts? Vai varu mainīt advokātus?
Kriminālprocesa kodeksā noteikts, kuros gadījumos obligāti jānodrošina aizstāvība. Sk. 1. faktu lapu.
Vai drīkstu izteikties tiesas procesā? Vai man tas ir obligāti jādara?
Tiesas procesā jums ir tiesības uz aizstāvību — jūs varat personīgi sevi aizstāvēt vai uzticēt to aizstāvības advokātam. Visā procesa gaitā tiesa ļauj jums vai jūsu aizstāvības advokātam izteikt viedokli par jebkuru īstenoto procesuālo darbību. Jums nav obligāti jāizmanto tiesības uz aizstāvību, un jūs drīkstat atteikties sniegt liecību.
Kādas ir sekas nepatiesai liecībai tiesas procesā?
Apsūdzētajam nav obligāti jāsniedz tiesā patiesa liecība. Tomēr, ja jūs tīšām izklāstāt nepatiesus faktus, lai panāktu kādas citas personas kriminālvajāšanu, jūs vēlāk var apsūdzēt apmelošanā.
Kādas ir manas tiesības attiecībā uz pierādījumiem pret mani?
Jums ir tiesības izteikt viedokli par pierādījumiem un iesniegt papildu pierādījumus vai arī tādus pierādījumus, kas pamato jūsu aizstāvību.
Sniedzot noslēguma paziņojumu, jums ir iespēja izteikt viedokli par pierādījumiem pēc tam, kad tie ir izskatīti tiesas procesā.
Kādus pierādījumus drīkstu sniegt savā labā un ar kādiem nosacījumiem?
Jūs drīkstat sniegt ne tikai liecību, bet arī ierosināt iegūt pierādījumus, kas mazina jūsu vainu vai apliecina, ka neesat vainīgs, tostarp, piemēram, liecinieku liecības, pierādījumu apstrīdēšanu, liecinieku identificēšanu, nozieguma ainas atveidošanu, ekspertu uzklausīšanu, rakstveida pierādījumus, kratīšanu u.c.
Jums ir tiesības pieprasīt, lai tiesa izskata šādus pierādījumus. Tiesa, savukārt, pieņem lēmumu, to darīt vai ne. Tiklīdz galvenais tiesnesis paziņo, ka visi vajadzīgie pierādījumi tiesas procesā ir iegūti, vairs nevar iesniegt jaunus pierādījumus.
Vai drīkstu izmantot privātdetektīva pakalpojumus pierādījumu iegūšanai?
Jā, jūs varat izmantot privātdetektīva pakalpojumus, taču viņam jārīkojas saskaņā ar tiesību aktiem, lai iegūtos pierādījumus varētu izmantot tiesas procesā. Privātdetektīvam nav atļauts ietekmēt lieciniekus.
Vai drīkstu lūgt lieciniekiem runāt manā labā?
Jūs varat ierosināt, lai tiesa uzklausa kādu noteiktu personu, ja uzskatāt, ka tās liecība var palīdzēt jūsu lietā. Tomēr jūs nedrīkstat ietekmēt lieciniekus.
Vai tiek ņemtas vērā ziņas par manu sodāmību?
Piespriežot sodu, var tikt ņemta vērā jūsu sodāmība gadījumā, ja tā vēl nav dzēsta.
Kāds ir tiesas procesa noslēgums?
Tiesas procesa noslēgums var būt šāds:
- lietu var nodot atpakaļ prokuroram papildu izmeklēšanai;
- ja nav noticis noziedzīgs nodarījums, bet gan cita veida pārkāpums, lietu var nodot izskatīšanai citām iestādēm. Kriminālvajāšanu var izbeigt;
- kriminālvajāšanu var nosacīti izbeigt vai arī var apstiprināt mierizlīgumu;
- tiesa var pieņemt spriedumu par apsūdzētā vainu vai attaisnot apsūdzēto.
Spriedumi — cietušā tiesības
Kādu sodu man var piespriest?
Ja izdarīts noziedzīgs nodarījums, saskaņā ar Kriminālkodeksu jums var piespriest šādu sodu:
- brīvības atņemšanu, kas var būt bez nosacījumiem, nosacīta vai nosacīta ar uzraudzību, ja vien tiesību akti īpašos gadījumos neparedz ko citu. Jums var piespriest arī ārkārtas sodu — vai nu 20–30 gadu ilgu brīvības atņemšanu, vai arī mūža ieslodzījumu;
- mājas arestu;
- sabiedriskos darbus;
- mantas konfiskāciju;
- naudas sodu;
- kādas lietas vai cita īpašuma konfiskāciju;
- noteiktas rīcības aizliegumu;
- uzturēšanās aizliegumu;
- aizliegumu ierasties sporta, kultūras un citos sabiedriskos pasākumos;
- goda nosaukumu vai apbalvojumu zaudēšanu;
- militāras pakāpes zaudēšanu;
- izraidīšanu no valsts.
Kāda ir cietušā (personas, kurai nodarīts kaitējums) loma tiesas procesā?
Cietušajam jeb personai, kurai noziedzīga nodarījuma rezultātā ir nodarīts materiāls, morāls vai cita veida kaitējums, ir tiesības:
- uz pilnvarotā pārstāvību; gadījumā, ja cietušais apliecina, ka tam nav pietiekamu finanšu līdzekļu, viņš var saņemt bezmaksas juridisko palīdzību no advokāta;
- iesniegt petīcijas par turpmāku pierādījumu iegūšanu;
- izskatīt lietas materiālus;
- piedalīties tiesas procesā un apelācijas tiesas atklātā sēdē;
- pirms tiesas procesa noslēguma izteikt viedokli par lietu;
- pieprasīt, lai tiesa no apsūdzētā piedzen kompensāciju, ja saskaņā ar tiesību aktiem cietušajam ir tiesības uz kompensāciju par nodarīto kaitējumu un apsūdzētais ir atzīts par vainīgu. Pieteikumu jāiesniedz ne vēlāk kā līdz brīdim, kad tiesas procesā sāk izskatīt pierādījumus;
- ja cietušajam draud briesmas gadījumā, ja apsūdzētais vai notiesātais tiek atbrīvots, cietušajam ir tiesības pieprasīt savlaicīgi saņemt informāciju par to, ka apsūdzētais ir atbrīvots vai izbēdzis, kā arī par citiem līdzīgiem apstākļiem.
Saites
Tieslietu ministrija
Krimināllikums plašai sabiedrībai
Palīdzība noziegumos cietušajiem
