Atbildētāji (kriminālprocesā)

Kipra

Šajās faktu lapās paskaidrots, kas notiek, ja personu tur aizdomās vai apsūdz par noziedzīgu nodarījumu, kuru izskata tiesa.

Saturu nodrošina
Kipra

Kriminālprocesa īss apraksts

Turpmāk ir sniegts kopsavilkums par kriminālprocesā parasti sastopamajiem posmiem.

  • Policija drīkst nopratināt personu, kuru tur aizdomās par saistību ar noziedzīgu nodarījumu. Policija ir atbildīga par noziedzīga nodarījuma izmeklēšanu.
  • Aizdomās turēto drīkst aizturēt, tikai pamatojoties uz tiesas orderi, izņemot ja viņu pieķer nodarījuma izdarīšanas vietā.
  • Pirms policijas nopratināšanas aizdomās turētajam jāpaziņo, ka viņam ir tiesības sazināties ar advokātu, un jāizsaka brīdinājumi.
  • Ja izmeklēšanas noslēgumā pret aizdomās turēto ir gūti pamatoti pierādījumi, policija tam izvirza oficiālu apsūdzību. Krimināllietās par smagiem noziegumiem lēmumu par kriminālvajāšanas uzsākšanu pieņem ģenerālprokurors (Genikos Eisaggeleas). Policijas pilnvaras visos gadījumos uzrauga ģenerālprokurors, kurš saskaņā ar Konstitūciju ir tiesīgs ierosināt, veikt, pārņemt, turpināt vai pārtraukt ikvienu kriminālprocesu.
  • Policija iesniedz apgabala tiesnesim apstiprināšanai apsūdzības rakstu, kurā norādīta(-s) apsūdzība(-s). Ja to apstiprina, apsūdzētajam nosūta tiesas pavēsti ierasties tiesā noteiktā datumā.
  • Atkarībā no nopietnības krimināllietas var izskatīt: a) saīsinātā procesā — viens tiesnesis tajā apgabaltiesā (Eparchiako Dikastirio), kuras jurisdikcijā veikts noziedzīgs nodarījums; b) pēc ģenerālprokurora paziņojuma — Asīzes tiesa (Kakourgiodikeio), kas sastāv no trīs apgabaltiesas tiesnešiem un ko vada apgabaltiesas priekšsēdētājs.
  • Saīsinātajā procesā apsūdzētais, noteiktajā dienā ierodoties tiesā, atzīst vai noliedz savu vainu izvirzītajā(-s) apsūdzībā(-s). Ja lietu izskata Asīzes tiesa, noteiktajā dienā apgabaltiesas tiesnesis veic iepriekšējo izmeklēšanu. Iepriekšēju izmeklēšanu var neveikt, ja ģenerālprokurors apstiprina, ka pēc tās nav vajadzības. Jaunākā prakse liecina, ka vairs netiek veikta iepriekšējā izmeklēšana.
  • Noziedzīgā nodarījumā cietušajam ir tiesības izvirzīt privātu apsūdzību.
  • Ģenerālprokurors ir atbildīgs par kriminālvajāšanu kopumā, tostarp viņam ir tiesības izbeigt kriminālvajāšanu.
  • Kiprā nav zvērināto tiesas.
  • Ja izmeklēšanas gaitā tiesa konstatē, ka apsūdzētais nespēj atzīt savu vainu vai aizstāvēties garīgās veselības traucējumu vai rīcībnespējas dēļ, tiesa var pieņemt lēmumu par viņa ārstēšanu attiecīgā iestādē.
  • Apsūdzētais drīkst pirms tiesas procesa izteikt šādus iebildumus par apsūdzībām: a) jurisdikcijas trūkums (pēc būtības vai teritoriālā); b) viņš agrāk jau ir attaisnots vai notiesāts par to pašu nodarījumu(-iem); c) viņš par nodarījumu(-iem) ir apžēlots; d) apsūdzības ir nepietiekamas vai atkārtojas.
  • Apsūdzības rakstā var apsūdzēt vairākas personas par saistītu noziedzīgu rīcību. Ja konstatē, ka tas nav taisnīgi, tiesa drīkst pieprasīt sadalīt apsūdzības tiesas procesa vajadzībām.
  • Tiesas process sākas ar apsūdzības pierādījumiem (katigorousa archi ). Noslēdzot pierādījumu uzrādīšanu, tiesa nosaka, vai apsūdzētajam ir jāatbild tiesas priekšā. Ja ir, tiesa aicina apsūdzēto nodrošināt sev aizstāvību, kā arī informē viņu par tiesībām klusēt, sniegt apsūdzētā paziņojumu vai arī saskaņā ar zvērestu sniegt liecību. Apsūdzētais drīkst jebkurā brīdī iesniegt pierādījumus savai aizstāvībai. Ja apsūdzētais izmanto tiesības klusēt, no tā nedrīkst izdarīt nekādus negatīvus secinājumus. Noslēdzot aizstāvības posmu, puses iesniedz galīgos pieteikumus un tiesa pieņem spriedumu.
  • Puses nopratina pretējās puses lieciniekus, kas ar zvērestu sniedz liecību.
  • Tiesas procesā jāievēro taisnīguma principu. Vienmēr ir spēkā nevainīguma prezumpcija. Apsūdzībai vienmēr jāuzņemas pierādīšanas pienākums. Ja tiesas procesa noslēgumā tiesa nav pilnībā pārliecināta, ka nepastāv saprātīgas šaubas par apsūdzētā vainu, apsūdzētais ir jāattaisno.
  • Ja apsūdzētais ir notiesāts, sākas soda izpildes process.

Sīkāku informāciju par minētajiem procesa posmiem un jūsu tiesībām skatiet faktu lapās. Šai informācijai ir tikai informatīvs raksturs un ar to nevar aizstāt juridiskās konsultācijas.

Eiropas Komisijas loma

Lūdzu, ņemiet vērā, ka Eiropas Komisijai nav nekādas saistības ar dalībvalstu kriminālprocesiem, tāpēc ja jums ir kāda sūdzība, tā nevar sniegt jums palīdzību. Informācija par to, kā un kam iesniegt sūdzību, ir sniegta šajās faktu lapās.

Sīkāku informāciju skatiet šeit norādītajās saitēs

Manas tiesības noziedzīga nodarījuma izmeklēšanas gaitā

Manas tiesības tiesas procesa laikā

Manas tiesības pēc tiesas procesa

Lapa atjaunināta: 11/03/2024

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.