A. Vai man ir tiesības pārsūdzēt spriedumu?

Jā, parasti notiesājošu spriedumu var pārsūdzēt – izņemot tiesību aktos minētos gadījumus (skatīt Kriminālprocesa kodeksa 593. pantu); alternatīvi pārsūdzību par pirmās instances tiesas spriedumiem, kurus var pārsūdzēt, var iesniegt tieši Kasācijas tiesā.

B. Kādi citi tiesiskās aizsardzības līdzekļi ir pieejami?

Papildus konkrētās normās noteiktajiem gadījumiem, pārsūdzību kasācijas kārtībā, balstoties uz tiesību aktos noteikta pamata (skatīt Kriminālprocesa kodeksa 606. pantu), var iesniegt par apelācijas tiesas spriedumiem vai spriedumiem, kurus nevar pārsūdzēt apelācijas kārtībā.

C. Kādas ir notiesāšanas sekas?

i. Sodāmības reģistrs

Pamatā galīgos notiesājošos spriedumus reģistrē, inter alia, attiecīgās personas lietā Sodāmības reģistrā.

v. Sprieduma izpilde, ieslodzīto nodošana, sprieduma izpildes atlikšana un alternatīvas sankcijas

Soda izpildes nosacīta atlikšana: parasti, pasludinot tādu spriedumu par ieslodzījumu vai brīvības atņemšanu, kas ir divi gadi un mazāk, vai spriedumu par naudas sodu, kas atsevišķi vai kopā ar attiecīgo spriedumu par brīvības atņemšanu saskaņā ar tiesību aktiem ir līdzvērtīgs spriedumam par brīvības atņemšanu, kas ir divi gadi un mazāk, tiesa var norīkot sprieduma izpildes atlikšanu uz piecu gadu laikposmu, ja notiesājošais spriedums attiecas uz smagu noziedzīgu nodarījumu, vai uz divu gadu laikposmu, ja notiesājošais spriedums attiecas uz mazāk smagu noziedzīgu nodarījumu; ierobežojumi bargāku sodu piemērošanai ir noteikti attiecībā uz nepilngadīgajiem un pieaugušajiem, kas jaunāki par 21 gadu (attiecīgi trīs gadi un divarpus gadi).

Alternatīvi sodi: saskaņā ar 1981. gada 24. novembra likuma 53. pantu tiesa, pasludinot notiesājošu spriedumu, var, ja tā uzskata, ka apcietinājumam nav jāpārsniedz 2 gadu laikposms, aizstāt minēto spriedumu ar sprieduma izpildi daļēji slēgta tipa cietumā; ja tā uzskata, ka apcietinājumam nav jāpārsniedz viena gada laikposms, – aizstāt ar tiesas uzraudzību (libertà controllata); ja tā uzskata, ka apcietinājumam nav jāpārsniedz sešu mēnešu laikposms, tā var arī aizstāt minēto spriedumu ar samērīgu naudas sodu.

Soda izpilde: principā izņemot gadījumus, kad persona, ņemot vērā darbību, par kuru pasludināts izpildāms notiesājošs spriedums, jau atrodas ieslodzījumā cietumā laikā, kad tiek pasludināts galīgais spriedums, sprieduma par brīvības atņemšanu izpildi (ieskaitot jebkādu garāka ieslodzījuma laikposma atlikušo daļu), kas nepārsniedz četrus gadus un kas nav pasludināts par konkrētiem smagiem noziedzīgiem nodarījumiem (minēti Kriminālprocesa kodeksa 656. panta 9. punkta a) apakšpunktā un Likuma Nr. 354/1975 4.a punktā) prokuratūra atliek, pieņemot par to dekrētu un to paziņojot notiesātajai personai un viņas aizstāvim, un, inter alia, norādot tajā, ka attiecībā uz alternatīvu parastam ieslodzījumam cietumā var iesniegt pieteikumu tiesību aktos noteiktajos termiņos; tiesneši, kuri pārrauga spriedumu izpildi (Magistratura di Sorveglianza) ir atbildīgi par lēmuma pieņemšanu attiecībā uz šādiem pieteikumiem.

Ieslodzīto nodošana: piemēro noteikumus 2010. gada 7. septembra Likumdošanas dekrētā Nr. 16, kas pieņemts saskaņā ar 2009. gada 7. jūlija Deleģēto likumu Nr. 88 (Kopienas tiesību akti 2008), lai Itālijas valsts tiesību aktus saskaņotu ar Padomes 2008. gada 27. novembra Pamatlēmumu 2008/909/TI (par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu attiecībā uz spriedumiem krimināllietās, ar kuriem piespriesti brīvības atņemšanas sodi vai ar brīvības atņemšanu saistīti pasākumi, lai tos izpildītu Eiropas Savienībā), vai noteikumus divpusējos starptautiskos nolīgumos, kurus Itālija noslēgusi šajā jomā.