A. Kur notiks tiesas process?

Parasti tiesas process notiek vietā, kur atrodas tiesa, kurai piekritīgs konkrētais pārkāpums – atkarībā no teritorijas vai strīda priekšmeta.

B. Vai apsūdzību var grozīt? Ja jā, kādas ir manas tiesības uz informāciju šajā sakarā?

Principā, ja tiesas procesa laikā konstatēs, ka fakti atšķiras no tiem faktiem, kas aprakstīti rīkojumā par lietas nodošanu tiesai, un ka tie neietilpst augstākas instances tiesas kompetencē, prokurors grozīs apsūdzību un rīkosies saskaņā ar jauno paziņojumu; tas pats attiecas uz gadījumiem saistībā ar noziedzīgu nodarījumu kopību un jebkādiem vainu pastiprinošiem apstākļiem, kas izriet no tiesas procesa. Parasti prokurors darbojas parastajā kārtībā, ja tiesas procesa laikā atklājas tāds jauns fakts attiecībā uz apsūdzēto personu, kas nav minēts sākotnējā rīkojumā un kas jāskata ex officio. Tomēr, ja prokurors to pieprasa, tiesnesis var atļaut paziņot grozīto apsūdzību tajā pašā tiesas sēdē, ar noteikumu, ka apsūdzētais tam piekrīt un ka tas neietekmē tiesvedības termiņus. Ja prokurors uzreiz turpina uzturēt jauno apsūdzību, tad parasti apsūdzētā persona var lūgt tiesas procesa atlikšanu un atļauju jaunu pierādījumu iesniegšanai.

C. Kādas ir manas tiesības, piedaloties tiesas procesā?

i. Vai man ir jābūt klāt tiesā? Ar kādiem nosacījumiem varu nebūt klāt tiesas procesā?

Apsūdzētajam ir tiesības, bet ne pienākums piedalīties tiesas sēdēs. Tomēr tiesa var izdot rīkojumu, ka apsūdzēto, kurš nav ieradies uz tiesas sēdi, pienācīgi piespiež piedalīties, ja viņa dalība ir nepieciešama arī citu pierādījumu sniegšanai, ne tikai nopratināšanai.

ii. Vai man ir tiesības saņemt tulka pakalpojumus un dokumentu tulkojumus?

Jā, saskaņā ar Kriminālprocesa kodeksa 143. pantu.

iii. Vai man ir tiesības uz advokātu?

Apsūdzētajam ir tiesības izraudzīties ne vairāk kā divus aizstāvjus; aizdomās turētai/apsūdzētai personai, kura nav izraudzījusies aizstāvi vai kurai nav aizstāvja, palīdzību sniedz oficiāli iecelts aizstāvis.

iv. Kādas citas procesuālās tiesības man būtu jāzina? (piem., aizdomās turēto ierašanās tiesā)

Šajā sakarā var atzīmēt, ka saskaņā ar Kriminālprocesa kodeksa 523. pantu apsūdzētajam un viņa aizstāvim jebkurā gadījumā, ja viņi to lūdz, tiesas sēdē ir jādod pēdējais vārds un, ja tas nenotiek, process ir uzskatāms par spēkā neesošu. Turklāt būtu jāatzīmē, ka jebkurā tiesvedības posmā un instancē puses un viņu aizstāvji var iesniegt tiesai rakstiskus lūgumrakstus vai lūgumus.

D. Iespējamie sodi

Tiesnesis pasludina notiesājošu spriedumu, ja apsūdzētais bez jebkādām pamatotām šaubām ir atzīts par vainīgu tā pārkāpuma izdarīšanā, par kuru viņš tika apsūdzēts, un spriedumā tiesnesis nosaka sodu un jebkādus drošības līdzekļus. Pasludinot notiesājošu spriedumu, tiesnesis lemj arī par jebkuru prasību par restitūciju vai kaitējuma atlīdzināšanu. Ja tiesnesis nolemj, ka apsūdzētājam ir jāmaksā kompensācija par nodarīto kaitējumu, viņš arī nosaka kompensācijas apmēru, izņemot gadījumu, kad tas būtu jādara citai tiesai.