Atbildētāji (kriminālprocesā)

Češka

Sadržaj omogućio
Češka

Vai drīkstu pārsūdzēt spriedumu?

Jā, jūs drīkstat pārsūdzēt spriedumu lietā, ja attiecībā uz jums ir izdarīts kļūdaini konstatējumi. Drīkst pārsūdzēt spriedumu par jūsu vainas atzīšanu, piespriesto soda mēru un/vai piespriežot kompensāciju, kā arī var pārsūdzēt visus pirmās instances tiesas konstatējumus. Pārsūdzība jāiesniedz šādi:

  • rakstiski;
  • tajā tiesā, kura pieņēma spriedumu;
  • 8 dienu laikā kopš brīža, kad ir saņemts paziņojums par spriedumu (ja tas nosūtīts gan jums, gan jūsu aizstāvības advokātam, šo termiņu nosaka pēc vēlākā saņemšanas datuma).

Pārsūdzībā skaidri jānorāda, kurus sprieduma aspektus jūs pārsūdzat, kā arī jāprecizē kļūdas spriedumā un/vai agrākos procesos. Pārsūdzot var arī nenorādīt konkrētu pamatojumu, bet šajā gadījumā jums jāiesniedz pieprasījums pirmās instances tiesas galvenajam tiesnesim, lūdzot viņu pagarināt termiņu, kurā iesniegt pamatojumu.

Kādos gadījumos drīkst iesniegt pārsūdzību?

Jūs drīkstat iesniegt pārsūdzību par to, ka spriedumā attiecībā uz jums ir izdarīti kļūdaini konstatējumi vai ka spriedumā nav iekļauti konkrēti konstatējumi. Tāpat pārsūdzību var pamatot ar jauniem faktiem un pierādījumiem.

Kas notiek, ja iesniedzu pārsūdzību?

Spriedums nestājas spēkā un/vai tas nav jāizpilda līdz brīdim, kamēr tiesa, kas izskata pārsūdzību, nav pieņēmusi lēmumu. Ja atrodaties apcietinājumā, jūs neatbrīvos, pamatojoties tikai uz iesniegto apelācijas sūdzību.

Kā notiek pārsūdzības izskatīšana?

Pirmās instances tiesa izskata jūsu sūdzību un pārbauda, vai tajā ir iekļauta visa vajadzīgā informācija. Ja ziņas ir nepilnīgas, tiesa pieprasa jums un jūsu aizstāvības advokātam izlabot šīs kļūdas 5 dienu laikā (vai 8 dienu laikā, ja jums nav aizstāvības advokāta un galvenais tiesnesis jums nepastarpināti sniedz norādījumus).

Pārējās lietā iesaistītās personas saņem pārsūdzības un pamatojuma kopiju, un tiesa, kas izskata pārsūdzību, tiek iepazīstināta ar visiem lietas materiāliem.

 

Augstākā reģionālā tiesa izskata pārsūdzības pret apgabaltiesu pieņemtajiem spriedumiem, turpretī Augstākā tiesa izskata pārsūdzētos reģionālo tiesu spriedumus.

Sākot pārsūdzības procesu, tiesai tiek izklāstīta apstrīdētā sprieduma būtība un iesniegts lietas pārskats.

Pēc tam jūs iesniedzat sūdzību un to pamatojat. Ja tiesas procesā nav ne jūsu, ne jūsu aizstāvības advokāta, tad to veic galvenais tiesnesis.

Pēc tam vārds tiek dots prokuroram un visām personām, kuras var tieši ietekmēt spriedums pārsūdzības lietā.

Tiklīdz visas petīcijas ir iesniegtas, tiesa izskata visus pierādījumus, kas nepieciešami, lai  pieņemtu spriedumu par pārsūdzību, ja vien pierādījumu izskatīšanai nav jāvelta pārmērīgas pūles, kas divkāršā apmērā pārsniedz pirmās instances tiesas darbu.

Tiesa, kas izskata pārsūdzību, drīkst:

  • noraidīt pārsūdzību (ja tā nav pamatota vai ir nokavēta, ja to iesniedz persona, kam nav tiesību to iesniegt, kā arī citu iemeslu dēļ), ko vienmēr izdara atklātā tiesas sēdē;
  • noraidīt pārsūdzību (ja tā pēc būtības neatbilst pārsūdzībai izvirzāmajām prasībām);
  • pārtraukt kriminālvajāšanu;
  • atcelt apstrīdēto spriedumu vai tā daļu un
  • pieņemt lēmumu par lietas nodošanu jautājuma izskatīšanai par tiesas jurisdikciju;
  • nodot lietas izskatīšanu citai iestādei;
  • izbeigt kriminālvajāšanu (ja pirmās instances tiesas pienākums bija to izbeigt);
  • pārtraukt kriminālvajāšanu (ja pirmās instances tiesas pienākums bija to pārtraukt).

Tāpat apstrīdēto spriedumu drīkst atcelt gadījumā, ja procesā konstatētas būtiskas kļūdas:

  • kļūdains spriedums (neviennozīmīgi, nepilnīgi fakti lietā);
  • šaubas par lietas faktu precizitāti vai vajadzība vēlreiz gūt pierādījumus;
  • Kriminālkodeksa noteikumu pārkāpums;
  • piespriestā soda neatbilstība;
  • nepareizs lēmums par cietušā tiesībām.

Pēc sprieduma atcelšanas apelācijas tiesai ir šādas rīcības iespējas:

  • nosūtīt lietu atpakaļ pirmās instances tiesai;
  • atklātā tiesas sēdē pieņemt spriedumu lietā;
  • izbeigt kriminālvajāšanu.

Kas notiek, ja pārsūdzība nav apmierināta?

Tiesa, kas izskata pārsūdzību, nevar pieņemt spriedumu, kas pasliktina jūsu izredzes, izņemot gadījumu, ja pārsūdzību ir iesniedzis prokurors.

Kurš spriedums ir galīgais notiesāšanas lietā?

Ja tiesa, kas izskata pārsūdzību, nenosūta lietu atpakaļ pirmās instances tiesai, lieta tiek slēgta ar tās pieņemto spriedumu, kas ir galīgais spriedums no brīža, kad to pasludina. Pirmās instances tiesas spriedums, savukārt, ir galīgais tad, ja tas netiek pārsūdzēts noteiktajā laikā.

Tiklīdz spriedums stājas spēkā, jūs drīkstat iesniegt:

  • ārpuskārtas pārsūdzību;
  • priekšlikumu Tieslietu ministrijai iesniegt Augstākajai tiesai sūdzību par tiesību pārkāpumu;
  • pieteikumu atļaujai atjaunot procesu.

Vai varu saņemt kompensāciju, ja sākotnējais spriedums ir atcelts?

Saskaņā ar Likumu par valsts amatpersonas vai iestādes nodarīto kaitējumu jūs drīkstat iesniegt Tieslietu ministrijai prasību par kompensāciju.

Vai notiesāšana tiek uzrādīta sodāmības reģistrā, ja mana pārsūdzība ir apmierināta?

Sodāmības reģistrā uzrāda tikai tās notiesāšanas, par kurām ir pieņemts galīgais spriedums. Kad notiesājošs spriedums kļūst galīgs, to iekļauj informācijā par sodāmību. Ja ir apmierināta ārpuskārtas pārsūdzība, tad šo ierakstu dzēš.

Esmu citas dalībvalsts iedzīvotājs. Vai pēc tiesas procesa mani var nosūtīt atpakaļ uz šo valsti?

Jā, jūs var nodot citai valstij izciest sodu, ja ir atlikuši vismaz 4 mēneši.

Jūsu izdošana ir jāpieprasa attiecīgās valsts kompetentajai iestādei, izdošana notiek saskaņā ar konstitucionālajiem noteikumiem un pienākumiem, kā arī ar starptautiskajiem līgumiem par cilvēktiesībām un pamatbrīvībām.

Spriedumā, ar ko atzīst jūs par vainīgu, tiesa arī var pieprasīt jūsu izraidīšanu.

Vai drīkstu pārsūdzēt lēmumu, ar ko mani nosūta atpakaļ uz mītnes valsti?

Jūs drīkstat pārsūdzēt šādu lēmumu, kad ir saņemts paziņojums par soda izciešanu. Jūs drīkstat apstrīdēt piespriesto izraidīšanu.

Vai mani var vēlreiz tiesāt par noziedzīgu nodarījumu, ja mani jau reiz par to tiesāja?

Nē, arī citā dalībvalstī ne, izņemot gadījumu, ja ir dota atļauja no jauna izskatīt lietu.

Vai informāciju par apsūdzību un/vai notiesāšanu iekļauj manā sodāmības reģistrā?

Jā, sodāmības reģistrā iekļauj informāciju par visiem notiesāšanas gadījumiem. Šo informāciju sniedz tiesas, un to glabā 100 gadus no personas dzimšanas brīža.

Ja notiesāšana ir atcelta, tad to neiekļauj informācijā par sodāmību. Jūs varat pēc pieprasījuma saņemt izrakstu no sodāmības reģistra. Tiesību aktos ir noteikti termiņi, kuros drīkst no sodāmības reģistra dzēst ziņas par notiesāšanu atkarībā no smaguma pakāpes. Termiņš var būt no viena līdz piecpadsmit gadiem pēc sprieduma izpildīšanas.

Ziņas par sodāmību reģistrē arī bez jūsu piekrišanas.

Vai drīkstu iebilst pret šādas informācijas glabāšanu?

Jūs drīkstat ierosināt Prāgas municipālajā tiesā administratīvo procesu.

Saites

Krimināllikums plašai sabiedrībai

Tieslietu ministrija

Lapa atjaunināta: 03/07/2019

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.

Povratne informacije

Koristite se obrascem u nastavku kako biste podijelili svoje komentare i povratne informacije o našoj novoj internetskoj stranici