Kur notiks tiesas process?

Krimināllietas izskata rajona/pilsētas tiesas. Parasti lietu izskata tiesa, kuras darbības rajonā izdarīts noziegums. Jūs rakstiski informēs par tiesas procesa norises vietu.

Ar dažiem izņēmumiem (piemēram, ja noticis dzimumnoziegums, jāaizsargā valsts noslēpums utt.) lietas izskata atklātās tiesas sēdēs.

Parasti pirmās instances tiesā krimināllietas izskata tiesnesis vienpersoniski, bet tiesas priekšsēdētājs var nolemt, ka lieta jāizskata trīs tiesnešu kolēģijai. Lēmumu lietā pieņem tiesnesis vai tiesnešu kolēģija.

Vai tiesas procesa gaitā drīkst mainīt apsūdzības?

Tiesas procesa gaitā prokurors var grozīt apsūdzību, mainot to uz vieglāku vai smagāku apsūdzību.

Ja prokurors groza apsūdzību uz vieglāku, bet lietas faktiskie apstākļi nemainās, jauno apsūdzību norāda tiesas sēdes protokolā.

Ja prokurors groza apsūdzību uz vieglāku sakarā ar faktisko apstākļu maiņu vai uz smagāku, nemainoties faktiskajiem apstākļiem, jaunā apsūdzība būtu jānorāda tiesas sēdes protokolā. Varat pieprasīt, lai prokurors iesniedz jauno apsūdzību rakstiski.

Ja prokurors groza apsūdzību uz smagāku, jo ir konstatēti jauni noziedzīgā nodarījuma faktiskie apstākļi, tiesa var pasludināt pārtraukumu, un prokuroram mēneša laikā jāiesniedz tiesai jaunā apsūdzība.

Informāciju par jauno apsūdzību tiesa nosūtīs jums, jūsu advokātam, cietušajam un viņa pārstāvim un paziņos tiesas sēdes laiku.

Kas notiks, ja atzīšu vainu dažās vai visās apsūdzībās?

Ja apsūdzētais atzīst vainu, tiesa viņam var piespriest vieglāku sodu. Tas attiecas arī uz gadījumiem, kad apsūdzētais atzīst vainu daļā apsūdzību.

Ja atzīstat vainu visās apsūdzībās un tam piekrītat, tiesa var izskatīt lietu, nepārbaudot pierādījumus, t. i., pārbaudot tikai jūsu personu raksturojošos apstākļus un pierādījumus, kas attiecas uz kaitējuma kompensāciju. Šajā gadījumā iespējas pārsūdzēt tiesas spriedumu ir ierobežotas.

Vai man jābūt klāt tiesas procesā?

Jums jāpiedalās visās tiesas sēdēs līdz sprieduma pasludināšanai. Varat lūgt, lai tiesa izskata lietu bez jūsu klātbūtnes, bet tādā gadījumā tiesā jābūt jūsu pārstāvim.

Ja atrodaties citā valstī, jūsu atrašanās vieta nav zināma vai jūs nevarat ierasties uz tiesu, lietu var izskatīt jūsu prombūtnē (in absentia).

Jums ir tiesības piedalīties tiesas procesā ar video pieslēguma starpniecību, atrodoties citā dalībvalstī.

Vai tiesas procesā man būs pieejams tulks?

Tiesa jums nodrošinās tulku.

Vai tiesas procesā man būs advokāts?

Jūs pats varat izlemt, vai jums nepieciešams advokāts. Advokāta pārstāvība ir obligāta šādos gadījumos:

• ja esat nepilngadīgs vai ierobežoti pieskaitāms,
• kriminālprocesā par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanu,
• ja garīga rakstura vai cita veselības traucējuma dēļ pati nespējat pilnībā izmantot savas procesuālās tiesības,
• ja esat analfabēts vai persona ar tik zemu izglītības līmeni, ka nespējat izmantot savas procesuālās tiesības,
• ja lietu izskata jūsu prombūtnē.

Šajos gadījumos jums norīkos advokātu. Jums ir tiesības noraidīt norīkoto advokātu, izņemot kriminālprocesu par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanu. Jums ir tiesības pašam izvēlēties advokātu un noslēgt ar advokātu vienošanos par juridiskās palīdzības sniegšanu.

Vai tiesā drīkstu uzstāties?

Tiesā jums ir tiesības liecināt un paust savu viedokli. Jums nav pienākuma liecināt — liecību nesniegšanu nevar uzskatīt par atteikšanos sadarboties ar tiesu. Jums ir tiesības iesniegt tiesai savu liecību rakstiski: tiesa to nolasīs. Jums nav jāsaka nekas tāds, kas apstiprina jūsu vainu: prokuroram jāpierāda, ka esat vainīgs.

Jums nav pienākuma teikt patiesību — pret jums nevar ierosināt jaunu lietu tāpēc, ka apzināti esat sniedzis nepatiesu liecību vai atteicies liecināt. Jūsu rīcību var ņemt vērā, piespriežot sodu, bet nevar uzskatīt par atbildību pastiprinošu apstākli.

Kādas ir manas tiesības attiecībā uz pierādījumiem pret mani?

Jums ir tiesības tiesas procesa laikā uzrādīt jaunus pierādījumus, lai apstiprinātu savu alibi, norādītu uz apstākļiem, kas izslēdz kriminālatbildību, un apstrīdētu apsūdzības pierādījumus.

Jums ir tiesības uzdot jautājumus lieciniekiem un cietušajam, uzaicināt lieciniekus, tostarp tādus, kas iepriekš nav iztaujāti, iesniegt dokumentus, fiziskus/elektroniskus pierādījumus, lūgt, lai tiesa pieprasa uzrādīt priekšmetus/dokumentus.

Jums ir tiesības uzrādīt pierādījumus visā tiesas procesa laikā līdz brīdim, kad tiesa paziņo, ka tiesas izmeklēšana ir pabeigta.

Jums ir tiesības izmantot privātdetektīva pakalpojumus. Pirms lēmuma pieņemšanas tiesa izvērtēs visus pierādījumus kopumā.

Tiesa pieņems lēmumu par jūsu liecinieku uzaicināšanu pēc pārējo procesa dalībnieku viedokļu uzklausīšanas. Ja tiesa jūsu lūgumu noraida, jūs to varat iesniegt atkārtoti.

Jums un jūsu advokātam ir tiesības uzdot jautājumus visiem lieciniekiem. Jūs vai jūsu advokāts varēsiet izvērtēt liecības aizstāvības runā.

Vai tiesa ņems vērā informāciju par manu sodāmību?

Tiesa ņems vērā informāciju par jūsu nedzēstajiem sodiem. Sodus, kas no sodāmības vēstures svītroti soda izpildes noilguma dēļ, tiesa var uzskatīt par jūsu personu raksturojošiem apstākļiem. Šos sodus tiesa ņems vērā, lemjot par jums piespriežamo sodu, tostarp apcietinājumu.

Informāciju par sodāmību jums pieprasīs pirmstiesas kriminālprocesa (izmeklēšanas un kriminālvajāšanas) posmā: šo informāciju var iesniegt tiesas procesa laikā. Pieņemot spriedumu, tiesa ņems vērā jūsu sodāmību.

Tiesību aktos ir paredzēta iespēja pieprasīt citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm informāciju par jūsu iepriekšējo sodāmību šajās valstīs.

Kas notiek tiesas procesa beigās?

Tiesas procesa beigās tiesa pieņem apsūdzēto attaisnojošu vai notiesājošu spriedumu vai lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, ja konstatēti apstākļi, kas nepieļauj kriminālprocesu. Kriminālprocesu var izbeigt, ja nepietiek pierādījumu, lai pamatotu apsūdzību, vai ja prokurors atsakās no apsūdzības.

Iespējamie sodi:

• brīvības atņemšana (no 15 dienām līdz 20 gadiem, bet īpaši paredzētos gadījumos  —uz mūžu),
• piespiedu darbs (no 40 līdz 280 stundām),
• naudas sods (3 līdz 2000 minimālo mēnešalgu apmērā),
• mantas konfiskācija (notiesātā mantas bezatlīdzības atsavināšana valsts īpašumā),
• izraidīšana no Latvijas (papildsods, trīs līdz desmit gadus aizliedzot ieceļot valstī),
• tiesību ierobežošana (papildsods, uz laiku no viena līdz pieciem gadiem atņemot tiesības uz dažu vai visu veidu uzņēmējdarbību, uz noteiktu profesionālu vai cita veida nodarbošanos, uz dažu amatu ieņemšanu vai speciālā likumā paredzēto atļauju vai tiesību iegūšanu),
• naudas sods (papildsods, no 1 līdz 100 minimālo mēnešalgu apmērā),
• piespiedu darbs (papildsods, no 40 līdz100 stundām),
• probācijas uzraudzība (papildsods no 1 līdz 3 gadiem).

Kāda ir cietušā loma tiesas procesā?

Personu atzīst par cietušo ar izmeklētāja vai prokurora lēmumu, ja persona iesniegusi rakstisku pieteikumu. Tiesa var atzīt personu par cietušo līdz tiesas izmeklēšanas sākumam.

Cietušais var iesniegt pieteikumu par kaitējuma kompensāciju, uzrādīt pierādījumus, ietekmēt lietas virzību (izlīgt ar apsūdzēto, piekrist, ka prokurors ar apsūdzēto noslēdz vienošanos par sodu utt.).

Cietušais tiesas procesā izsaka savu viedokli par spriedumu un kaitējuma kompensāciju. Cietušais var pārsūdzēt pirmās instances un apelācijas instances tiesas spriedumu.

Saites

Kriminālprocesa likums

Krimināllikums

Sodu reģistra likums

Aizturēto personu turēšanas kārtības likums

Detektīvdarbības likums

Latvijas tiesu portāls