Lūdzu, ņemiet vērā, ka šai lapai nesen tika atjaunināta oriģinālvalodas slovāku versija. Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.
Jau ir pieejami tulkojumi šādās valodās.
Swipe to change

Mantošana

Slovākija
Saturu nodrošina
European Judicial Network
Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls (civillietās un komerclietās)

 

Šīs informatīvās lapas sagatavotas sadarbībā ar ES Notāru padomi (CNUE).

 

1 Kā tiek taisīts pēdējās gribas rīkojums (testaments, savstarpējs testaments vai mantojuma līgums)?

Slovākijas tiesību aktos nav atļauti mantojuma līgumi un kopīgi testamenti.

Ir vairākas testamentu taisīšanas metodes:

1) ar testatora roku rakstīts testaments jāparaksta ar testatora roku, un uz tā jānorāda datums. Šādi rakstīts testaments nav jāparaksta lieciniekiem;

2) testaments, kas taisīts, izmantojot citu rakstīšanas metodi (piemēram, ar datoru, rakstāmmašīnu vai ko uzrakstījusi persona, kura nav testators), jāparaksta divu liecinieku klātbūtnē, un viņiem tas jāparaksta, lai apliecinātu, ka dokumentā tiešām pausta testatora pēdējā griba. Arī šādi taisīts testaments attiecīgajai personai jāparaksta ar roku, un uz tā jānorāda datums;

3) notariāli apliecināts testaments — par šāda testamenta atbilstību ar saturu saistītajām un oficiālajām prasībām atbild notārs. Visi notariāli apliecinātie testamenti jāreģistrē Centrālajā notāru testamentu reģistrā;

4) īpaša veida testamentu izmanto, ja testamenta autoram ir slikts veselības stāvoklis, viņš nevar redzēt vai dzirdēt vai arī nespēj lasīt vai rakstīt. Šādā gadījumā ir jāpiedalās trim lieciniekiem. Viņiem pēc testamenta noklausīšanās tas jāapliecina ar savu parakstu. Dokumentā jānorāda persona, kura testamentu uzrakstīja, persona, kura to nolasīja skaļi, kā arī tas, kā tika noskaidrots, ka dokumentā pausta testatora patiesā griba.

Par lieciniekiem var būt tikai tiesībspējīgas un rīcībspējīgas personas. Liecinieki nevar būt aklas, kurlas vai mēmas personas, personas, kuras neprot testamenta valodu, un testamenta labumguvēji.

Spēkā ir tikai tāds testaments, kurā norādīts tā taisīšanas datums, mēnesis un gads. Protams, būtiska satura daļa ir to labumguvēju norādīšana, kuri mantos visu mantojumu, tā proporcionālas daļas vai konkrētus priekšmetus (t. i., kurš ko saņems).

Ja testaments rakstīts ar testatora roku, testatoram ieteicams par to informēt viņam tuvas personas, lai tās zinātu, kur testaments noglabāts.

Testamentam pievienotiem nosacījumiem nav juridiska spēka.

2 Vai pēdējās gribas rīkojumam vajadzētu būt reģistrētam, un ja jā, tad kā?

Notariāli apliecināti testamenti notāriem ex officio jāreģistrē Centrālajā notāru testamentu reģistrā, ko uztur Notāru palāta. Testamenti, kas taisīti, kā aprakstīts 1. punkta 1), 2) un 4) apakšpunktā, nav jāreģistrē, taču pēc testatora vai citas personas pieprasījuma notārs tos var pieņemt glabāšanā. Arī šāda glabāšana notāram jāreģistrē Centrālajā notāru testamentu reģistrā.

3 Vai ir ierobežojumi brīvībai rīkoties ar īpašumu nāves gadījumā (piemēram, neatņemamā daļa)?

Jā, Civilkodeksa (Likums Nr. 40/1964) 479. pantā ir noteiktas mantojuma neatraidāmās daļas un mantinieki, kuriem tās pienākas: “Nepilngadīgiem lejupējiem radiniekiem jāsaņem vismaz tas, kas atbilst to likumīgajai mantojuma daļai, un pilngadīgiem lejupējiem radiniekiem jāsaņem vismaz puse no to likumīgās daļas. Ja testaments ir pretrunā šim noteikumam, tā attiecīgā daļa nav spēkā, ja vien minētie lejupējie radinieki nav atstumti no mantojuma.”

4 Kas manto un cik daudz gadījumā, ja pēdējās gribas rīkojuma nav?

Mantošana notiek atbilstīgi tiesību aktiem, testamentam vai abiem mehānismiem. Ja mirušais nav taisījis testamentu vai pastāv testamentā neiekļauti aktīvi, mantošana notiek atbilstīgi tiesību aktiem un ņemot vērā labumguvēju šķiras.

Pirmā šķira

Pirmās šķiras labumguvēji ir mirušā bērni un laulātais, kas manto vienlīdzīgas daļas. Ja bērns nemanto, šā bērna daļu vienlīdzīgās daļās sadala viņa bērniem. Ja nemanto arī šie bērni vai kāds no viņiem, attiecīgo mantojumu vienlīdzīgās daļās manto viņu lejupējie radinieki.

Ja mirušajam nav lejupēju radinieku vai viņi nemanto (t. i., visi lejupējie radinieki atteikušies no mantošanas, neviens no viņiem nespēj mantot, visi ir likumīgi atstumti no mantojuma vai nav ņemti vērā), mantošanā iesaistās otrās šķiras labumguvēji.

Otrā šķira

Ja nemanto mirušā lejupējie radinieki, otrās šķiras labumguvēji ir laulātais, mirušā vecāki un ikviena persona, kura vismaz gadu pirms mirušā nāves dzīvojusi ar viņu kopējā mājsaimniecībā un tāpēc rūpējusies par kopējo mājsaimniecību vai kuru mirušais uzturējis. Otrās šķiras labumguvēji manto vienlīdzīgas daļas, tomēr laulātajam vienmēr jāsaņem vismaz puse no mirušā atstātā mantojuma.

Trešā šķira

Ja nemanto ne laulātais, nedz arī kāds no vecākiem, trešās šķiras labumguvēji, kuri manto vienlīdzīgas daļas, ir mirušā brāļi un māsas, kā arī ikviena persona, kura vismaz gadu pirms mirušā nāves dzīvojusi ar viņu kopējā mājsaimniecībā un tāpēc rūpējusies par kopējo mājsaimniecību vai kuru mirušais uzturējis. Ja nemanto kāds no mirušā brāļiem un māsām, šā brāļa vai māsas daļu vienlīdzīgi sadala viņa/viņas bērniem.

Ceturtā šķira

Ja nemanto neviens trešās šķiras labumguvējs, ceturtā šķira ir mirušā vecvecāki, kuri manto vienlīdzīgas daļas, un, ja nemanto neviens no vecvecākiem, mantojumu vienlīdzīgās daļās saņem vecvecāku bērni.

Ja labumguvēja nav, mantojumu pēc noklusējuma nodod valstij.

5 Kāda veida iestāde ir kompetenta:

5.1 mantošanas lietās?

Apgabaltiesa, kuras jurisdikcijā bija mirušā pēdējā dzīvesvieta, vai, ja mirušajam dzīvesvietas nebija vai to nevar noteikt, tā apgabaltiesa, kuras jurisdikcijā bija mirušā pēdējā uzturēšanās vieta, vai arī, ja šādas tiesas nav, tās vietas tiesa, kurā mirušajam bija aktīvi. Apgabaltiesa ieceļ tiesas komisāru — notāru, kurš vadīs visu mantošanas procesu. Notāra pieņemtie dokumenti ir uzskatāmi par tiesas pieņemtiem dokumentiem. Notāri nesagatavo pieteikumus tiesiskās palīdzības sniegšanai ārvalstīs.

5.2 saņemt paziņojumu par mantojuma pieņemšanu vai atraidīšanu?

Labumguvēji notāram mutiski paziņo par mantojuma pieņemšanu vai atraidīšanu vai arī sagatavo rakstisku paziņojumu, ko nosūta testamentu tiesai viena mēneša laikā no dienas, kurā tiesa viņus informējusi par tiesībām atraidīt/pieņemt mantojumu un par attiecīgā paziņojuma sekām.

5.3 saņemt paziņojumu par legāta pieņemšanu vai atraidīšanu?

Slovākijas tiesību aktos nav paredzēti legāti.

5.4 saņemt paziņojumu par neatņemamās daļas pieņemšanu un atraidīšanu?

Īpašs paziņojums par neatraidāmās daļas atraidīšanu vai pieņemšanu nav paredzēts. Šī procedūra ir līdzīga paziņošanai par mantojuma pieņemšanu/atraidīšanu, taču netiek piemērots viena mēneša termiņš.

6 Īss procedūras apraksts, kura paredzēta mantošanas kārtošanai saskaņā ar valsts tiesību aktiem, tostarp mantojuma sadalei un mantas dalīšanai (tostarp informācija par to, vai mantošanas procedūru sāk tiesa vai cita kompetenta iestāde pēc savas iniciatīvas).

Dzimtsarakstu nodaļa paziņo kompetentajai apgabaltiesai par nāvi tās darbības teritorijā. Tiklīdz tiesa uzzina, ka kāds ir miris vai atzīts par mirušu, tā sāk procesu arī bez attiecīga pieteikuma. Vispirms tiesa Centrālajā notāru testamentu reģistrā pārbauda, vai mirušais atstājis testamentu, aktu par atstumšanu no mantojuma vai arī viena vai otra minētā dokumenta atsaukšanu, un noskaidro, pie kura notāra dokuments noglabāts. Tiesa veic sākotnējo izmeklēšanu, lai noteiktu labumguvējus, mirušā atstāto mantojumu un parādus, kā arī veic visus steidzamos mantojuma nodrošināšanas pasākumus. Mantojuma lietas uzklausīšana nav jāpieprasa.

Notārs, rīkojoties kā pilnvarotais tiesas komisārs un saņemot labumguvēju piekrišanu, izsniedz mantojuma apliecību, ja:

  • mantojumu saņem viens labumguvējs;
  • mantojumu pēc noklusējuma nodod valstij;
  • labumguvēji savstarpēji vienojušies par mantojuma sadali, vai
  • labumguvēji un mirušā kreditori vienojušies, ka ar parādiem pārmērīgi apgrūtināto mantojumu nodos, lai nomaksātu parādus.

Galīgā mantojuma apliecība ir dokuments, ar ko īpašumtiesības nodod labumguvējiem.

Ja mantojuma procesa beigās nevar izsniegt mantojuma apliecību (piemēram, strīda gadījumā), notārs sagatavo visus dokumentus, kas tiesai vajadzīgi, lai pieņemtu nolēmumu, tostarp tiesas nolēmuma projektu, kā arī rēķinus par saviem izdevumiem un samaksu.

Ja mantojums apgrūtināts ar pārmērīgiem parādiem un labumguvēji un mirušā kreditori nevienojas par tā nodošanu, lai nomaksātu parādus, tiesa var pieprasīt īpašuma likvidāciju. Nolēmumā par likvidāciju tiesa pieprasa, lai kreditori noteiktā laikposmā tai paziņo savas prasības; ja kreditori to neizdara, prasības tiek atceltas.

Tiesa (notārs, rīkojoties kā tiesas komisārs) likvidē ar parādiem pārmērīgi apgrūtināto mantojumu, pārdodot visus mirušā aktīvus par salīdzināmam īpašumam atbilstošu cenu. Pārdodot aktīvus, tiesas komisārs pušu interesēs rīkojas savā vārdā, taču ņem vērā visus pušu izteiktos izdevīgākos ierosinājumus par aktīvu likvidāciju. Ja kādi aktīvi palikuši pāri, tos nodod valstij no mirušā nāves dienas.

7 Kā un kad persona kļūst par mantinieku vai legātāru?

Mantošana notiek mirušā nāves brīdī. Mantojuma apliecībai vai tiesas nolēmumam ir tikai deklaratīvs spēks attiecībā uz pagātnē notikušu faktu. Tomēr no visa mantojuma var atbrīvoties tikai tad, kad saņemta galīgā mantojuma apliecība vai tiesas nolēmums.

Mirušā nāves diena jāapliecina ar miršanas apliecību, paziņojumu par nāvi, ko izsniedzis īpašs Slovākijas Iekšlietu ministrijas reģistrs, ja Slovākijas pilsonis miris ārvalstī, vai pazudušu personu gadījumā — attiecīgā tiesas procesā pieņemtu lēmumu, kurā personu pasludina par mirušu un kurā tiesa nosaka nāves datumu. Pasludināt Slovākijas pilsoņus par mirušiem var tikai Slovākijas tiesas. Slovākijas tiesas var pasludināt par mirušiem ārzemniekus, taču juridiskās sekas piemēro vienīgi Slovākijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem un tikai īpašumam, kas atrodas Slovākijā.

8 Vai mantinieki ir atbildīgi par mirušā parādiem, un ja jā, ar kādiem nosacījumiem?

Jā, labumguvēji atbild par mirušā parādiem, taču atbildības apmērs nepārsniedz viņiem nododamā mantojuma vērtību. Labumguvējiem nav jāsedz mirušā parādi ar saviem aktīviem.

9 Kādi dokumenti un/vai informācija parasti vajadzīga nekustamā īpašuma reģistrācijai?

Ierakstu zemesgrāmatā veic tā apgabala varas iestāde, kurā atrodas nekustamais īpašums. Iestāde reģistrē īpašumu pēc savas iniciatīvas vai saņemot īpašnieka vai citas pilnvarotas personas pieteikumu. Pieteikumi jāsagatavo rakstiski un tajos jānorāda: a) pieteikuma iesniedzēja vārds, uzvārds (uzņēmuma nosaukums) un pastāvīgā dzīvesvieta (juridiskā adrese); b) tās apgabala varas iestādes nosaukums, kurai pieteikums adresēts; c) publiska apliecība vai cits oficiāls dokuments, kas apliecina pieteikuma iesniedzēja īpašumtiesības; un d) visu pielikumu uzskaitījums.

9.1 Vai pārvaldnieka iecelšana ir obligāta vai obligāta pēc pieprasījuma? Ja tā ir obligāta vai obligāta pēc pieprasījuma, kādi pasākumi ir jāveic?

Pārvaldnieka iecelšana nav obligāta. Tomēr, ja tas ir vajadzīgs pušu vispārīgās vai būtiskās interesēs, tiesa pēc savas iniciatīvas veic steidzamus mantojuma nodrošināšanas pasākumus un var arī iecelt pārvaldnieku. Lielākoties pārvaldnieks ir viens no labumguvējiem vai cita mirušajam tuva persona, taču tas var būt arī notārs, kurš nav attiecīgā mantojuma procesa tiesas komisārs.

Atbilstīgi Slovākijas tiesību aktiem iecelta pārvaldnieka funkcijas atšķiras no funkcijām, ko pilda saskaņā ar vispārīgajām tiesībām iecelts pārvaldnieks.

9.2 Kas ir tiesīgs izpildīt mirušā pēdējās gribas rīkojumu un/vai pārvaldīt mantojumu?

Testamentu izpilda par tiesas komisāru ieceltais notārs. Labumguvēji pārvalda mantojumā iegūto īpašumu, taču, lai atbrīvotos no mantojumā iekļautiem aktīviem un veiktu citas darbības, kas neietilpst ikdienas pārvaldībā, viņiem jāsaņem tiesas atļauja.

9.3 Kādas ir pārvaldnieka pilnvaras?

Mantojuma procesa laikā pārvaldnieks, ievērojot tiesas noteiktos ierobežojumus, veic visas vajadzīgās darbības, lai saglabātu aktīvus, kas ir mantojuma daļa. Tiesa nosaka pilnvarojuma darbības jomu, lai pārvaldnieks varētu saglabāt mantojumu veidojošo aktīvu vērtību. Pārvaldnieks atbild par jebkādu kaitējumu, ko viņš nodara, pārkāpjot tiesību aktos noteiktos vai tiesas paredzētos pienākumus. Mantojuma procesa beigās pārvaldnieks iesniedz labumguvējiem galīgo ziņojumu, un tiesa lemj par viņa atalgojumu, kā arī izmaksu atlīdzināšanu; izmaksas sedz labumguvējs, kurš saņem mirušā atstāto mantojumu.

10 Kādus dokumentus, kas apliecina labuma guvēju statusu un tiesības, saskaņā ar valsts tiesību aktiem parasti izsniedz tiesvedības laikā mantošanas lietās vai tās beigās? Vai tiem ir konkrēts pierādījuma spēks?

Mantojuma procesa beigās notārs izsniedz mantojuma apliecību, kas uzskatāma par tiesas nolēmumu. Apliecībā ir norādīti labumguvēju vārdi un uzvārdi un uzskaitīti aktīvi, ko saņem katrs labumguvējs, kā arī mantojuma daļas.

Pēc labumguvēja pieprasījuma notārs mantojuma procesa laikā var izsniegt mantinieku grupas apliecību. Tā ir “no lietas zināmo faktu apstiprinājums” — autentisks instruments, ko izsniedz mantojuma procesa notārs, tā galvenais mērķis ir apliecināt tāda labumguvēja vai citas tiesīgas personas statusu, kam nodos mirušā tiesības (piemēram, no apdrošināšanas polises izrietoša kompensācija, dalības tiesības, vieta nepabeigtā tiesvedībā u. c.).

Lapa atjaunināta: 14/01/2019

Šīs lapas versiju savā valodā uztur attiecīgais Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpunkts. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Ne Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls, ne Eiropas Komisija neuzņemas nekādu atbildību par šajā dokumentā ietverto vai minēto informāciju vai datiem. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.