Mantošana

Šīs informatīvās lapas sagatavotas sadarbībā ar ES Notāru padomi (CNUE).

1 Kā tiek taisīts pēdējās gribas rīkojums (testaments, savstarpējs testaments vai mantojuma līgums)?

Rakstot testamentu, ir jāievēro īpašas formālas prasības. Testamentu veidi, kas ir atzīti saskaņā ar Austrijas tiesību aktiem, ir šādi:

• publisks testaments, ko sagatavojis notārs vai tiesa;
• pašrocīgs testaments, kas testatoram viss ir jāraksta ar roku un jāparaksta;
• rakstisks testaments (rakstīts ar roku vai ko cita persona, kura nav testators, drukājusi ar datoru vai rakstāmmašīnu), kam jābūt sagatavotam trīs liecinieku klātbūtnē.

Mantojuma līgumu (Austrijas Vispārējā civilkodeksa [Allgemeines bürgerliches Gesetzbuch — ABGB]) 1249. pants un turpmākie panti) var noslēgt tikai laulātie vai pāri, kas ir saderinājušies un faktiski plāno laulāties, un (topošie) partneri reģistrētās partnerattiecībās, un tas ir jānoformē kā notariāls akts (saskaņā ar Notariālo aktu likuma [Notariatsaktsgesetz] 1. panta pirmās daļas a) punktu). Ir vajadzīga divu liecinieku vai otra notāra klātbūtne. Ar mantojuma līgumu, kam ir jāatbilst testamentāro rīkojumu derīguma prasībām, nevar nodot vairāk par trim ceturtdaļām mantojuma. Šādā gadījumā reģistrētiem partneriem ir tādas pašas tiesības kā laulātajiem un partneriem, kas saderinājušies un plāno laulāties (Austrijas Vispārējā civilkodeksa 1217. pants).

Kopīgu testamentu var sagatavot tikai laulātie vai reģistrēti partneri (Austrijas Vispārējā civilkodeksa 586. pants).

Donationes mortis causa (personīgā īpašuma dāvinājumus, ko piešķir persona, kura paredz, ka tā drīzā nākotnē mirs, un ko var likumīgi pārņemt tikai pēc dāvinātāja nāves) reglamentē Austrijas Vispārējā civilkodeksa 603. pants, un tos piešķir, pamatojoties uz līgumu, kas ir jāsagatavo notariāla akta veidā.

2 Vai pēdējās gribas rīkojumam vajadzētu būt reģistrētam, un ja jā, tad kā?

Testamentus, mantojuma līgumus un jebkādus līgumus, ar ko atsakās no tiesībām uz mantojumu vai neatņemamo daļu, var reģistrēt Austrijas Galvenajā testamentu reģistrā (Austrijas Notariāta kodeksa [Notariatsordnung] 140.b pants), ar nosacījumu, ka minētie dokumenti ir nodoti glabāšanai notāram, tiesai vai juristam. Šo elektronisko reģistru pārvalda Austrijas Civiltiesību notāru kamera [Österreichische Notariatskammer], un tas ir vienīgais likumīgi reglamentētais testamentu reģistrs. Tiesām un notāriem ir jāziņo reģistram par jebkuru šādu dokumentu esību (Austrijas Notariāta kodeksa 140.c panta 2. punkts). Reģistrācijas mērķis ir atvieglot šo dokumentu atrašanu mantojuma lietās. Juristi un advokātu biroji var reģistrēt testamentus un citus testamentāros rīkojumus Austrijas juristu Testamentu reģistrā.

3 Vai ir ierobežojumi brīvībai rīkoties ar īpašumu nāves gadījumā (piemēram, neatņemamā daļa)?

Neatņemamā daļa (kas ierobežo testamentārās brīvības līmeni) ir vienāda ar pusi no mirušās personas mantojuma likumiskās daļas. Mirušās personas pēcnācēji un pārdzīvojušais laulātais vai reģistrētais partneris ir tiesīgi saņemt neatņemamo daļu. Ja personai, kura ir tiesīga saņemt neatņemamo daļu, nekad nav bijušas ciešas ģimenes attiecības ar mirušo personu vai šādas attiecības nav bijušas ilgas (aptuveni 20 gadus), neatņemamo daļu var samazināt.

Neatņemamā daļa ir mirušās personas mantas vērtības procentuālā daļa, kas ir jāsadala personām, kuras ir tiesīgas saņemt neatņemamo daļu. Neatņemamā daļa ir izmaksājama naudā. Tomēr to var arī piešķirt kā dāvinājumu pēc mirušās personas nāves (Austrijas Vispārējā civilkodeksa 780. pants) vai ziedojumu inter vivos (Austrijas Vispārējā civilkodeksa 781. pants).

Tiesības uz neatņemamo daļu ir jāaizstāv tiesā trijos gados no dienas, kad persona uzzina par prasību, un ne vēlāk kā 30 gados (Austrijas Vispārējā civilkodeksa 1487. pants). Noilguma termiņš sākas, tiklīdz persona uzzina par faktiem, kas nosaka prasības esību, bet ne agrāk kā vienu gadu pēc mirušā nāves (Austrijas Vispārējā civilkodeksa 765. un 1487.a pants).

No neatņemamās daļas var atteikties, kamēr testators ir dzīvs. Atteikšanās ir jānoformē kā notariāls akts vai oficiāls tiesas dokuments (Austrijas Vispārējā civilkodeksa 551. pants).

4 Kas manto un cik daudz gadījumā, ja pēdējās gribas rīkojuma nav?

Ja mirušajam nav pārdzīvojuša laulātā, reģistrētā partnera vai bērnu, par mantiniekiem kļūst mirušā vecāki un viņu pēcnācēji (mirušā brāļi un māsas) (Austrijas Vispārējā civilkodeksa 735. un 736. pants).

Ja mirušajam nav pārdzīvojuša laulātā vai reģistrētā partnera, bet ir bērni, tad bērni manto vienādas daļas (Austrijas Vispārējā civilkodeksa 732. pants).

Ja mirušajam ir pārdzīvojis laulātais vai reģistrētais partneris, bet nav bērnu, tad pārdzīvojušais laulātais vai reģistrētais partneris kļūst par vienīgo mantinieku.

Ja mirušajam ir pārdzīvojis laulātais vai reģistrētais partneris un bērni, tad pārdzīvojušais laulātais vai reģistrētais partneris manto vienu trešdaļu mantojuma un likumīgo laulātā daļu (mājsaimniecības priekšmetiem — kustamo mantu). Divas trešdaļas mantojuma tiek vienādās daļās sadalītas mirušā bērniem (Austrijas Vispārējā civilkodeksa 744. pants).

Nereģistrētais partneris (kopdzīves partneris) manto, ja nav citu likumisku mantinieku; visos citos gadījumos šāds partneris manto tikai tad, ja ir attiecīgs testamentārais rīkojums. Tomēr pārdzīvojušu kopdzīves partneri aizsargā Austrijas Īres likums [Mietrechtsgesetz] un Austrijas Dzīvokļu līdzīpašuma likums [Wohnungseigentumsgesetz]. Ja mirušajam un viņa kopdzīves partnerim ir kopīgi piederējis dzīvoklis (līdzīpašuma tiesības uz dzīvokli), mirušā partnera daļa pāriet pārdzīvojušajam partnerim. Turklāt kopdzīves partnerim pienākas likumīgā laulātā daļa un tāpēc viņam ir tiesības vienu gadu turpināt dzīvot kopīgajā mājoklī un izmantot kopējos mājsaimniecības priekšmetus, ciktāl tie ir nepieciešami, lai varētu turpināt dzīvošanu atbilstoši iepriekšējiem dzīves apstākļiem.

5 Kāda veida iestāde ir kompetenta:

5.1 mantošanas lietās?

Rajona tiesa [Bezirksgericht]; tiesas pilnvarnieks [Gerichtskommissär] (notārs) kā tiesas struktūra.

Iestāde, kam ir jurisdikcija attiecīgajā lietā un ģeogrāfiskajā teritorijā, ir tā rajona tiesa, kurā atradusies mirušā pēdējā oficiālā dzīvesvieta (domicils, pastāvīgā dzīvesvieta) (Austrijas Tiesu jurisdikcijas likuma [Jurisdiktionsnorm — JN] 105. pants saistībā ar tā paša likuma 65. un 66. pantu). Tiesvedības nolūkos rajona tiesa izmanto tā notāra pakalpojumus, kurš darbojas kā tiesas pilnvarnieks (Tiesas pilnvarnieku likuma [Gerichtskommissärsgesetz, GKG] 1. pants).

5.2 saņemt paziņojumu par mantojuma pieņemšanu vai atraidīšanu?

Rajona tiesa; tiesas pilnvarnieks (notārs) kā tiesas struktūra.

5.3 saņemt paziņojumu par legāta pieņemšanu vai atraidīšanu?

Rajona tiesa; tiesas pilnvarnieks (notārs) kā tiesas struktūra.

5.4 saņemt paziņojumu par neatņemamās daļas pieņemšanu un atraidīšanu?

Rajona tiesa; tiesas pilnvarnieks (notārs) kā tiesas struktūra.

6 Īss procedūras apraksts, kura paredzēta mantošanas kārtošanai saskaņā ar valsts tiesību aktiem, tostarp mantojuma sadalei un mantas dalīšanai (tostarp informācija par to, vai mantošanas procedūru sāk tiesa vai cita kompetenta iestāde pēc savas iniciatīvas).

Tiesas procesu saistībā ar mantošanu (jeb “testamenta apstiprināšanas procedūru” [Verlassenschaftsverfahren]) ierosina rajona tiesa, kad ir oficiāli paziņots par mantojuma uzkrāšanu. Kompetentā rajona tiesa ir tā rajona tiesa, kurā atradusies mirušā pēdējā uzturēšanās vieta vai parastā dzīvesvieta. Lietu pārvalda notārs kā tiesas pilnvarnieks, un tās beigās tiek pieņemts tiesas rīkojums.

Mantojuma lieta ir oficiāli jāuzsāk, tiklīdz tiesai ir kļuvis zināms personas miršanas fakts (Bezstrīdus procedūras likuma [Außerstreitgesetz, AußStrG] 143. panta 1. punkts).

Tiesas pilnvarnieks mantojuma lietas ietvaros noskaidro mantiniekus (Austrijas Vispārējā civilkodeksa 797. pants).

Tiesas pilnvarnieks (Tiesas pilnvarnieku likuma 1. panta 2. punkts, 2. punkta b) apakšpunkts un 2. panta 2. punkts) sagatavo mantojuma sarakstu, ja ir iesniegts pieteikums par mantojuma pieņemšanu ar atrunu (kas ierobežo mantinieka atbildību apmērā, kurš nepārsniedz viņa mantojamo aktīvu vērtību); ja personas, kuras var būt tiesīgas saņemt neatņemamo daļu, ir nepilngadīgas vai tām, iespējams, ir vajadzīgs likumīgs pārstāvis citu iemeslu dēļ; ja ir dota atļauja mantojuma nošķiršanai no mantinieka aktīviem; ja ir jāņem vērā pārstāvības tiesības vai ja ir nodibināts privāts testamentārais fonds; ja pastāv iespēja, ka mantojums pāries valstij kā bezmantinieka manta; vai ja to pieprasa jebkura persona, kurai ir tiesības to darīt, vai mantojuma masas aizgādnis (Bezstrīdus procedūras likuma 165. pants).

7 Kā un kad persona kļūst par mantinieku vai legātāru?

Nevienam nav atļauts patvarīgi pārņemt mantojumu savā valdījumā. Mantojumam ir jābūt oficiāli nodotam tā, lai tas būtu mantinieka likumīgā valdījumā, t. s. “mantojuma nodošanas” [“Einantwortung”] procesā ar rīkojumu, ko izdevusi testamentu izpildes tiesa [Abhandlungsgericht] (Austrijas Vispārējā civilkodeksa 797. pants un Bezstrīdus procedūras likuma 177. pants). Mantu var nodot tikai tad, kad attiecīgās personas ir iesniegušas deklarāciju par mantojuma pieņemšanu, kas pierāda viņu tiesības mantot, un kad testamenta apstiprināšanas procedūra tiesā ir pabeigta. Pat nekustamā īpašuma gadījumā īpašumtiesības tiek nodotas īpašuma nodošanas brīdī, t. i., neatkarīgi no jaunā īpašnieka reģistrēšanas zemesgrāmatā. Tomēr, ja mantinieki neiesniedz pieteikumu par ierakstīšanu zemesgrāmatā saprātīgā termiņā, tiesas pilnvarniekam pieteikums ir jāiesniedz viņu vietā.

8 Vai mantinieki ir atbildīgi par mirušā parādiem, un ja jā, ar kādiem nosacījumiem?

Mantinieki ar visu savu mantu atbild par mirušā parādiem. Tomēr, ja ir izveidots mantojuma saraksts, viņu atbildība ir ierobežota apmērā, kas nepārsniedz īpašuma vērtību.

9 Kādi dokumenti un/vai informācija parasti vajadzīga nekustamā īpašuma reģistrācijai?

Dokuments, kas apliecina likumīgas pārņemšanas tiesības, ir jāiesniedz zemesgrāmatu tiesai [Grundbuchsgericht]. Mantiniekiem ir jāiesniedz mantojuma nodošanas rīkojums, un legatāriem ir jāuzrāda oficiāls apstiprinājums. Turklāt var būt nepieciešams iesniegt nodokļu samaksas apliecinājumu un — atkarībā no attiecīgās provinces tiesību aktiem — īpašu atļauju, ko izsniedz atbilstoši tiesību aktiem par darījumiem ar nekustamo īpašumu, kā arī attiecīgā gadījumā apliecinājumu par pārņēmēja pilsonību.

9.1 Vai pārvaldnieka iecelšana ir obligāta vai obligāta pēc pieprasījuma? Ja tā ir obligāta vai obligāta pēc pieprasījuma, kādi pasākumi ir jāveic?

Nav nepieciešams iecelt pārvaldnieku.

9.2 Kas ir tiesīgs izpildīt mirušā pēdējās gribas rīkojumu un/vai pārvaldīt mantojumu?

Mantinieks, kurš, pieņemot mantojumu, var pietiekami pierādīt savas tiesības uz mantojumu, ir tiesīgs izmantot un pārvaldīt mantotos aktīvus un pārstāvēt mantojumu, ja vien testamentu tiesa [Verlassenschaftsgericht] nenosaka citādi. Ja tas attiecas uz vairākām personām, visas personas kopīgi īsteno šādas tiesības, ja vien tās nevienojas citādi (Austrijas Vispārējā civilkodeksa 810. panta 1. punkts).

9.3 Kādas ir pārvaldnieka pilnvaras?

Austrijā testamenta izpildītājam testamenta izpildes lietās ir tikai pakārtota nozīme. Testamenta apstiprināšanas procedūru pārvalda tiesa, un tiesas pilnvarnieks kā tiesas struktūra ir tas, kurš nodrošina mirušā gribas izpildi. Saskaņā ar Austrijas Vispārējā civilkodeksa 816. pantu testators var izmantot testamentāru rīkojumu, lai ieceltu personu, kura atbild par tā pēdējās gribas izpildi. Šādas personas pienākumu apjomu nosaka testamentārajā rīkojumā, un tie var būt dažādi, sākot no uzraudzības pār to, vai mantinieks/legatārs ievēro konkrētus nosacījumus vai pareizi sadala mantojumu, un beidzot ar mantojuma pārvaldību.

Ja procesā, kurā mantojuma kreditori tiek uzaicināti ierasties tiesā, tiek rīkota mutiska procedūra (Austrijas Vispārējā civilkodeksa 813.–815. pants), tiesas pilnvarniekam ir jāpaziņo šādas procedūras datums un ir jāuzaicina uz tiesu testamenta izpildītājs (Bezstrīdus procedūras likuma 174. pants).

10 Kādus dokumentus, kas apliecina labuma guvēju statusu un tiesības, saskaņā ar valsts tiesību aktiem parasti izsniedz tiesvedības laikā mantošanas lietās vai tās beigās? Vai tiem ir konkrēts pierādījuma spēks?

Tiesas pilnvarniekam pēc pieprasījuma ir jāsniedz mantojuma saņēmējiem oficiāls apstiprinājums, tādējādi apliecinot viņu pārstāvības pilnvaras (Bezstrīdus procedūras likuma 172. pants) (sk. 9.2. punktu iepriekš).

Kad mantinieki un viņu daļas ir galīgi noteiktas un ir iesniegti pierādījumi par pārējo priekšnosacījumu izpildi, tiesai mantojums ir jānodod mantiniekiem (Bezstrīdus procedūras likuma 177. pants — nodošanas rīkojums). Lai atbloķētu līdzekļus kredītiestādēs, pietiek ar mantojuma nodošanas rīkojuma oficiālu kopiju ar apliecinājumu par tā stāšanos spēkā (Bezstrīdus procedūras likuma 179. pants).

Eiropas mantošanas apliecību saskaņā ar Eiropas Mantošanas regulas Nr. 650/2012 62. pantu un turpmākiem pantiem izdod tiesas pilnvarnieks. Ja pieteikuma iesniedzējs nepiekrīt šajā mantošanas apliecībā noteiktajam, tiesai tā ir jāizvērtē. Tiesas pilnvarnieka izdotā apliecība zaudē spēku un tiek aizstāta ar tiesas izdoto apliecību.

Šī lapa ir daļa no tīmekļvietnes Tava Eiropa.

Mēs labprāt uzzinātu jūsu atsauksmes par sniegtās informācijas lietderību.