Lūdzu, ņemiet vērā, ka šai lapai nesen tika atjaunināta oriģinālvalodas igauņu versija. Mūsu tulkotāji pašlaik gatavo versiju valodā, kuru esat izvēlējies.
Swipe to change

Tiesu sistēma dalībvalstīs

Igaunija

Šajā iedaļā ir sniegts pārskats par tiesu sistēmu Igaunijā.

Saturu nodrošina
Igaunija
Valodas versijai, kuru skatāties, nav oficiāla tulkojuma.
Šeit ir šī satura mašīntulkojums. Tā mērķis ir tikai palīdzēt saprast, par ko ir teksts. Šīs lapas īpašnieks neuzņemas pilnīgi nekādu atbildību par šī mašīntulkojuma kvalitāti.

Tiesu sistēmas organizācija –tiesu sistēma

Igaunijas Konstitūcijā ir noteikts, ka tiesu spriež tikai tiesas, kas savu darbu veic neatkarīgi. Tiesas spriež tiesu saskaņā ar Konstitūciju un citiem tiesību aktiem. Atbilstoši Konstitūcijai spriest tiesu ir kompetenta tikai Igaunijas tiesu sistēma. Veicot šo pienākumu, tiesas ir nošķirtas no izpildvaras un likumdevējas varas.

Igaunijas tiesu sistēmā ir trīs līmeņi. Apriņķa tiesas (maakohtud) un administratīvās tiesas (halduskohtud) ir pirmās instances tiesas. Igaunijā ir četras apriņķa tiesas: Harju apriņķa tiesa, Viru apriņķa tiesa, Tartu apriņķa tiesa un Pērnavas apriņķa tiesa. Igaunijā ir divas administratīvās tiesas: Tallinas administratīvā tiesa un Tartu administratīvā tiesa. Apriņķa tiesas un administratīvās tiesas ir iedalītas tiesu namos.

Apgabaltiesas ir otrās instances tiesas, kurās izskata apelācijas sūdzības par pirmās instances tiesu taisītajiem nolēmumiem. Pastāv divas apgabaltiesas: Tallinas apgabaltiesa un Tartu apgabaltiesa.

Augstākā tiesa ir augstākā līmeņa tiesa, un tajā izskata kasācijas sūdzības par otrās instances tiesu nolēmumiem. Igaunijas tiesu sistēmā nav atsevišķas konstitucionālās tiesas. Konstitucionālās uzraudzības tiesas funkcijas pilda Augstākā tiesa.

Tiesu administrācija

Pirmās un otrās instances tiesu administrācijas funkcijas kopīgi nodrošina Tieslietu ministrija un Tiesu administrācijas padome. Tiesu administrācijas padome ir konsultatīva padome, kas ir izveidota, lai Augstākās tiesas galvenā tiesneša vadībā nodrošinātu tiesu sistēmas darbību. Pirmās un otrās instances tiesas saņem valsts budžeta finansējumu no Tieslietu ministrijas budžeta. Augstākā tiesa savu pārvaldību nodrošina patstāvīgi, un tai ir pašai savs budžets.

Tiesu administrācijas padomes sastāvs ir šāds:

  • Augstākās tiesas galvenais tiesnesis, kurš vienlaikus ir arī padomes priekšsēdētājs;
  • pieci tiesneši, ko uz trīs gadiem ieceļ viss tiesnešu sastāvs (en banc);
  • divi Igaunijas parlamenta (Riigikogu) deputāti;
  • Advokātu kolēģijas valdes iecelts zvērināts advokāts;
  • ģenerālprokurors vai viņa iecelts prokurors;
  • tieslietu kanclers vai viņa iecelts pārstāvis;
  • tieslietu ministrs vai viņa iecelts pārstāvis, kas piedalās padomes sēdēs un kam ir tiesības tajās izteikties.

Tieslietu ministrs drīkst sasaukt padomes sēdi, taču viņam nav balsstiesību.

Padome piešķir apstiprinājumus:

  • tiesu teritoriālās piekritības, tiesu struktūras, tiesu un tiesu namu precīzas atrašanās vietas un tiesās un tiesu namos pastāvīgā dienestā esošo tiesnešu un tiesas piesēdētāju skaita noteikšanai;
  • tiesu priekšsēdētāju iecelšanai amatā un priekšlaicīgai atbrīvošanai no tā;
  • tiesu iekšējo noteikumu formulēšanai;
  • tiesu amatpersonu kandidātu skaita noteikšanai;
  • īpaša papildu atalgojuma izmaksai tiesu namu vadītājiem;
  • tiesu informācijas sistēmas reģistra datu apkopošanas un izsniegšanas kārtības noteikšanai;
  • tiesu piesēdētājiem maksājamā atalgojuma apmēra un samaksas kārtības noteikšanai.

Padomes pienākumi:

  • sniegt iepriekšēju atzinumu par principiem, ko piemēro tiesu gada budžetu izstrādāšanai un grozīšanai;
  • sniegt atzinumu par personām, kas kandidē uz Augstākās tiesas tiesneša vakanci;
  • sniegt atzinumu par tiesneša atbrīvošanu no amata;
  • iepriekš apspriest pārskatu par tiesu pārvaldību, tiesas spriešanu un tiesību vienādu piemērošanu, ko Augstākās tiesas priekšsēdētājs iesniedz parlamentā;
  • apspriest citus jautājumus, ko ierosina Augstākās tiesas galvenais tiesnesis vai tieslietu ministrs.

Tiesu hierarhija

Igaunijas tiesu sistēmā ir trīs līmeņi.

  • Apriņķa tiesas (maakohtud) un administratīvās tiesas (halduskohtud) ir pirmās instances tiesas.
  • Apgabaltiesas (apelācijas tiesas) ir otrās instances tiesas.
  • Augstākā tiesa ir pēdējās instances pārsūdzības (kasācijas) tiesa.

Apriņķa tiesas ir vispārējās tiesas, un tajās izskata civillietas, krimināllietas un pārkāpumu lietas. Kā pirmās instances tiesas administratīvās tiesas izskata tās administratīvās lietas, kuras atbilstoši tiesību aktiem ietilpst to jurisdikcijā. Apgabaltiesas ir otrās instances tiesas, kas pārskata aprinķa un administratīvo tiesu spriedumus pārsūdzības gadījumā. Augstākā tiesa ir augstākā līmeņa tiesa, un tajā izskata kasācijas sūdzības par apgabaltiesu nolēmumiem. Augstākā tiesa vienlaikus ir konstitucionālās uzraudzības tiesa.

Juridiskās datubāzes

Vispārīga informācija par Igaunijas tiesību sistēmu pieejama Tieslietu ministrijas tīmekļa vietnē.

Pārskats par Igaunijas tiesu sistēmu ir pieejams arī tiesu tīmekļa vietnē.

Vai piekļuve datubāzei ir bez maksas?

Piekļuve informācijai par Igaunijas tiesību un tiesu sistēmu ir bez maksas.

Lapa atjaunināta: 03/08/2017

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.