ES judikatūra

Eiropas Savienības Tiesu veido divas tiesas: Tiesa un Vispārējā tiesa (izveidota 1988. gadā).

Tiesa ir Eiropas Savienības tiesu varas institūcija, kas sadarbībā ar dalībvalstu tiesām un tribunāliem nodrošina Eiropas Savienības tiesību aktu piemērošanu un vienādu interpretāciju. Tiesa ir daudzvalodu institūcija, jo tiesvedības valoda var būt ikviena oficiālā Eiropas Savienības valoda. Tiesas uzdevums ir nodrošināt, lai par tās judikatūru būtu informētas visas dalībvalstis.

Eiropas Savienības Tiesas abas tiesas kopš to izveidošanas ir pieņēmušas aptuveni 38 000 spriedumu.

Judikatūra no 1997. gada ir pieejama visās ES oficiālajās valodās Tiesas tīmekļa vietnē. Tiesas datubāzē ir pieejami spriedumu, Tiesas atzinumu, ģenerāladvokāta atzinumu un ES tiesu rīkojumu pilni teksti. Meklēšanu datubāzē var veikt, norādot lietas numuru, datumu, lietas dalībnieku vārdus vai nosaukumus, atsauces vārdus tekstā utt. Turklāt datubāzē ir iekļauti arī nolēmumu kopsavilkumi, informācija par nolēmumiem, kas vēl nav publicēti Tiesas ziņojumos, un paziņojumi publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Citas attiecīgās judikatūras datubāzes:

• Eiropas Savienības juridiskajā datubāzē EUR-Lex ir pieejama ES judikatūra visās ES oficiālajās valodās, tostarp līdz 1997. gada 17. jūnijam izstrādātā judikatūra,
• Eiropas Savienības valstu padomju un augstāko administratīvo tiesu asociācijas (ACA Europe) datubāzē JURIFAST ir atrodami Eiropas Savienības Tiesas prejudiciālie nolēmumi un dalībvalstu tiesu attiecīgie prejudiciālie jautājumi (šī datubāze pieejama angļu un franču valodā).
• Eiropas Komisijas izveidotajā datubāzē JURE ir pieejama judikatūra, kas attiecas uz jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās valstīs, kuras nav sprieduma pasludināšanas valsts. Pie šīs judikatūras pieder ar attiecīgām starptautiskām konvencijām (t. i.,1968. gada Briseles konvenciju un 1988. gada Lugāno konvenciju) saistīta judikatūra, kā arī ES un dalībvalstu judikatūra.