Spānijā "Registradores" (Reģistratori) ir atbildīgi par šādu reģistru uzturēšanu: Zemes un īpašuma reģistri (Registros de la Propiedad de Bienes Inmuebles, parasti saukti par Īpašuma reģistriem (Registros de la Propiedad)); Kustamās mantas reģistri (Registros de la Propiedad de Bienes Muebles); Komercreģistri (Registros Mercantiles); Vispārīgo līguma noteikumu reģistri (Registro de Condiciones Generales de la Contratación) Informāciju un attiecīgās saites par Registros de la Propiedad jūs atradīsies e-tiesiskuma portāla sadaļā par Zemes reģistriem. Šajā lapā sniegta: informācija par Spānijas Komercreģistriem un attiecīgās saites; īss skaidrojums par kustamās mantas reģistru ar attiecīgajām saitēm; īss skaidrojums par vispārīgo līgumu noteikumu reģistru ar attiecīgajām saitēm.
Meklēt informāciju pēc reģiona
Tiesiskā un ekonomiskā noteiktība.
Turpmāk aprakstītas Spānijas Komercreģistra sistēmas galvenās iezīmes.
Komercreģistrs ir galvenā institūcija, kas nodrošina uzņēmējdarbības reģistrēšanu. Tas ir īpaši svarīgi ekonomikas izaugsmei kā līdzeklis darījumu izmaksu samazināšanai.
Ierakstus reģistrā veic pēc tam, kad ir veikta pārbaude, vai dokumentu un korporatīvo līgumu saturs atbilst likuma prasībām un ir spēkā un vai personas, kuras tos noslēgušas, bija rīcībspējīgas un pilnvarotas to darīt.
Tādējādi šī reģistra veiktā pārbaude nodrošina, ka ierakstiem ir īpašs juridiskais statuss:
Tādējādi gan uzņēmumi, gan pilsoņi un valdība izvairās no lielām darījumu izmaksām, jo to rīcībā ir pietiekami ticama informācija par konkrēto vienību, ar ko tie vēlas uzsākt līgumattiecības, un par to juridisko statusu un ekonomisko stāvokli.
Saskaņā ar vispārēju principu, lai komercreģistrā varētu izdarīt ierakstu, ir nepieciešams publisks apliecinājums. Dokumentus apliecina notāri, tiesas vai administratīvās iestādes. Privātus dokumentus var ierakstīt komercreģistrā tikai īpašos likumā paredzētos gadījumos saskaņā ar komercreģistra noteikumiem. Privātie dokumenti, kurus var ierakstīt reģistrā, ir: individuālā komersanta reģistrācija, kas nav saistīts ar kuģniecības nozari; administratora, likvidatora un revidenta iecelšana amatā, atcelšana no amata, amata pieņemšana un atkāpšanās no amata.
Procedūru sāk pēc pieprasījuma. Tas nozīmē, ka, izņemot ārkārtas gadījumus, tā ir jāuzsāk personai, kura vēlas izdarīt ierakstu.
Piekļuve komercreģistram nav bez maksas.
Reģistrācijas un publikācijas izmaksas ir noteiktas Noteikumos par komercreģistra nodevām un Noteikumos par komercreģistru.
Reģistrācijas nodevas ir atkarīgas no dažādiem faktoriem, un tās var uzzināt Noteikumos par komercreģistra nodevām.
Publikācijas izmaksas var būt dažādas - no EUR 1.20 līdz EUR 24 - un tās var uzzināt Noteikumos par komercreģistra nodevām vai Spānijas reģistratoru asociācijas tīmekļa vietnē.
Komercreģistrs ir publisks. Komercreģistra reģistratora pienākums ir apstrādāt reģistra ierakstu saturu profesionāliem nolūkiem.
Apraksts. Saīsināts izraksts no reģistra (nota simple) ir tikai informatīvs un tas nav uzskatāms par publisku ieraksta satura atspoguļojumu. Tajā ir ietverta daļēja vai pilnīga informācija par attiecīgo ierakstu.
Kā saņemt saīsinātu izrakstu. Ir divas iespējas:
Apraksts. Apliecība ir kopija, transkripcija vai noraksts, kas pilnībā vai kopsavilkuma veidā atspoguļo tās informācijas saturu, kas ir reģistra rīcībā, un kas pēc tam, kad to ir apstrādājis reģistrators, ir vienīgais veids kā komercreģistra ieraktiem tiek piešķirts publisks statuss. Reģistratori var apliecināt arī dokumentus, kas glabājas vai ir arhivēti reģistrā.
Kā saņemt apliecību. Apliecības var saņemt tikai uz rakstiska pieprasījuma pamata. Pieprasījumu var iesniegt personīgi vai pa pastu, vai faksu vai līdzīgā veidā. Ir iespējams pieprasīt arī elektroniskās apliecības, izmantojot reģistratora atzītu elektronisko parakstu.
Sk. “Noderīgas saites” turpmāk tekstā. Procedūra ir ļoti vienkārša — tikai jāievēro norādījumi šajā tīmekļa vietnē:
Tīmekļa vietnē ir dota iespēja izdarīt maksājumus ar kredītkarti, ja neesat abonements vai jums nav reģistratoru asociācijas iepriekš atzītas apliecības:
Šajā lapā jūs varat izvēlēties: zemes reģistru, komercreģistru, kustamās mantas reģistru vai vispārīgo līguma noteikumu reģistru. Jums jāizvēlas: “Publiski komercieraksti” (Publicidad Mercantil).
Ar reģistratoru asociācijas sniegto interaktīvo komercreģistra informāciju reāllaikā šajā tīmekļa vietnē var iepazīties ikviens. Konkrēta uzņēmuma informācija, ietverot precīzu reģistrēto gada pārskatu saturu, ir pieejama pēc pieprasījuma 24 stundas dienā, 365 dienas gadā. Informācija, kas iegūta no reģistrētiem uzņēmuma dokumentiem, ir atjaunota un ticama.
Direktīva 2012/17/ES par centrālo reģistru, komercreģistru un uzņēmumu reģistru savstarpējo savienojamību papildina Direktīvu 2009/101/EK ar 3.a pantu. 3.a pants attiecas uz prasību dalībvalstīm nodrošināt to, ka ir pieejama atjaunināta informācija, kas izskaidro valstu tiesību aktu noteikumus, atbilstoši kuriem trešās personas saskaņā ar 3. panta 5., 6. un 7. punktu var pamatoties uz 2. pantā minētajām ziņām un visiem dokumentu veidiem. Jo īpaši dalībvalstis iesniedz informāciju, kas nepieciešama publicēšanai Eiropas e-tiesiskuma portālā atbilstīgi portāla noteikumiem un tehniskajām prasībām. Attiecīgā informācija ir saistīta ar to, kā katrā tiesību sistēmā var veikt pieprasījumus attiecībā uz Direktīvas 2. pantā minēto informāciju, kā arī uz reģistrā ietverto instrumentu piemērojamību attiecībā pret trešajām personām.
Direktīvas 2. pantā minētā informācija ir publicēta Spānijas komercreģistrā, kas darbojas saskaņā ar personu lietu, publisko apliecinājumu, likumības, leģitimitātes, oficiāla spēka, izpildāmības, īpašumtiesību pēctecības un publikācijas principiem.
Likuma 14/2013 19. pantā un tā 13. papildu noteikumā attiecībā uz atbalstu komersantiem un to darbības starptautiskajam raksturam ir paredzēts, ka komercreģistrs tiek uzturēts elektroniski, izmantojot vienotu IT sistēmu, kā to paredz likums.
Komercreģistrā iekļautā informācija tiek publicēta apliecības vai izraksta formā.
Komercreģistra izsniegta apliecība ir vienīgais reģistra ieraksta autentiskuma apliecinājums. Šī apliecība ir minēta Komerckodeksa 23. panta 1. punktā un Noteikumu par komercreģistru 12. un 77. pantā.
Noteikumu par komercreģistru 12. un 78. pantā reglamentēti pilnīgas vai daļējas reģistrā iekļautās informācijas izraksti.
Reģistrā var ieskatīties arī tiešsaistē, kā to paredz šo noteikumu 79. pants.
Atbilstīgi Komerckodeksa 23. panta 4. punktam un Noteikumu par komercreģistru 80. pantam ir piemērojami arī Likumā par hipotēku ietvertie publicēšanas noteikumi, jo īpaši Likuma par hipotēku 221., 222., 222.a, 227. un 248. panti, kas nodrošina iespēju informāciju publicēt elektroniski. Likuma 24/2001 110. panta 1. punkts attiecas uz reģistra publikācijām, izmantojot elektronisko parakstu, un tas piemērojams arī komercreģistram elektronisko, IT un digitālo paņēmienu iestrādes ietvaros (106. līdz 115. pants).
Saskaņā ar Noteikumu par komercreģistru 379. pantu, centrālā komercreģistra mērķis ir no komercreģistriem saņemtās informācijas organizēšana, ierakstīšana un publicēšana tikai informatīviem nolūkiem, vienību un juridisku personu nosaukumu uzglabāšana un publicēšana, Komercreģistra Oficiālā Vēstneša publicēšana, uzņēmumu un vienību, kuras pārcēlušas savu juridisko adresi ārpus Spānijas robežām, vienlaikus saglabājos piederību Spānijai, reģistra uzturēšana un Regulas (EK) Nr. 2157/2001 14. pantā minētās informācijas sniegšana. Atbilstīgi Komerckodeksa 23. pantam un Noteikumu par komercreģistru 382. pantam centrālais komercreģistrs var izsniegt izrakstus, taču tas nav tiesīgs izsniegt apliecības, izņemot attiecībā uz reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem.
Pieprasījumu publikācijas veikšanai var iesniegt pa pastu, faksu vai tamlīdzīgā veidā.
Spānijas reģistratoru asociācijas tīmekļa vietnē, izmantojot meklēšanas rīku, var pieprasīt informāciju par reģistrētajām vienībām (Fichero Localizador de Entidades Inscritas).
Noteikumu par komercreģistru 9. pants reglamentē izpildāmību: “1. Dokumentus, kuri ir jāreģistrē, var izpildīt tikai attiecībā uz labticīgām trešajām personām, tiklīdz informācija par tām ir publicēta Komercreģistra Oficiālajā Vēstnesī. Tas neietekmē reģistrācijas norisi. 2. Attiecībā uz darījumiem, kas veikti 15 dienu laikā no publicēšanas, reģistrētie un publicētie dokumenti nav izpildāmi attiecībā uz trešajām personām, kuras pierāda, ka nevarēja būt informētas par to. 3. Ja pastāv neatbilstība starp publikācijas saturu un reģistra ieraksta saturu, trešās personas, kuras darbojas labā ticībā, var paļauties uz informāciju publikācijā, ja šī versija ir tām labvēlīgāka. Par neatbilstību atbildīgās personas pienākums ir atlīdzināt cietušajam. 4. Tiek pieņemts, ka trešā persona rīkojas labā ticībā tiktāl, kamēr nav iespējams pierādīt, ka tā ir bijusi informēta par dokumentu, kas būtu bijis jāreģistrē, bet kas nav ticis reģistrēts, par dokumentu, kas ticis reģistrēts, bet nav ticis publicēts, vai neatbilstību starp publikācijas un reģistra ieraksta saturu.”
Plašāka informācija ir pieejama par:
Pašreizējo Spānijas tiesību aktu par komercreģistru vēsturiskie priekšteči ir:
Vispārīgie noteikumi, kas ietverti 1885. gada 22. augusta Komerckodeksā. Kaut arī pamatnoteikumi par komercreģistru ir ietverti šajā kodeksā, tie ir vairākkārt grozīti; pēdējie grozījumi ir izdarīti ar 1989. gada 25. jūlija Likumu Nr. 19/1989.
Komercreģistrs ir publiska iestāde, kas atrodas visu provinču galvaspilsētās un citās pilsētās, kas noteiktas likumā, ko vada viens vai vairāki komercreģistra reģistratori un kas atrodas tiešā Tieslietu ministrijas, konkrētāk — Reģistru un notāru ģenerāldirektorāta, pakļautībā.
Reģistrators ir profesionāls eksperts tieslietu jomā, kurš sniedz publisku pakalpojumu: viņš/viņa ir pilnībā atbildīgs par visu reģistrā iesniegto dokumentu klasifikāciju un pārbaudi.
Katrā Spānijas provinces galvaspilsētā atrodas viens komercreģistrs. Komercreģistri atrodas arī Ceuta, Melilla, Ibiza, Mahón, Arrecife, Puerto del Rosario, Santa Cruz de la Palma, San Sebastián de la Gomera, Valverde un Santiago de Compostela. Centrālais komercreģistrs nodarbojas ar uzņēmumu nosaukumiem un komercvienībām.
Uzņēmums iegūst juridiskas personas statusu ar reģistrāciju komercreģistrā tajā vietā, kur ir izveidota pārvaldes institūcija, kas nozīmē, ka reģistrācija reģistrā ir obligāta un ir daļa no dibināšanas procesa.
Tiesiskā un ekonomiskā noteiktība.
Kustamās mantas reģistra mērķis ir reģistrēt īpašumtiesības un citas lietu tiesības saistībā ar kustamo mantu, kas var tikt reģistrēta.
Kustama manta, jo īpaši motorizēti transportlīdzekļi, patēriņa preces, rūpniecības iekārtas, ražošanas telpas, akcijas, lauksaimniecības aprīkojums un mājlopu fermas, un citu veidu kustama manta, kas paredzēta likumā.
Atsevišķi nemateriāli aktīvi un tiesības, ko var reģistrēt: rūpnieciskā un intelektuālā īpašuma tiesības, filmu izmantošanas tiesības, administratīvās licences un aizdevumi kopumā.
Īpašumtiesības, apgrūtinājumi, atzīmes par īpašumtiesību pāreju, īpašuma nodošanas aizliegums, nekustamā īpašuma hipotēkas, ķīlas bez pārvirzes un citi aktīvi, ko var reģistrēt vai ierakstīt saskaņā ar likumu.
Tas ir valsts reģistrs, par ko atbild Tieslietu ministrija. Tas ir juridisks reģistrs, ne tikai administratīvs. Parasti reģistrācija ir brīvprātīga. Taču reģistrācijai ir zināmas priekšrocības, ņemot vērā reģistrācijas labvēlīgo ietekmi. Nepastāv nekādas formālas prasības: reģistrē līgumus, parasti kā privātus dokumentus un kā oficiālus paraugus. Pastāv pārbaudes sistēma, kuras laikā pirms reģistrācijas reģistrators pārbauda apraksta, nosaukuma un reģistrējamā akta likumību.
Reģistrs pastāv elektroniskā un papīra formātā.
Ar Karalisko dekrētu 1828/1999 kustamās mantas reģistru sadalīja sešās nodaļas:
Nē. Nodevas ir noteiktas 1999. gada 20. jūlija Rīkojumā, kura 36. punktā ir uzskaitītas nodevas, kas jāmaksā atkarībā no tā, kāda vērtība ir tam, ko reģistrē:
Zemes reģistra nodevu sistēma attiecas uz nekustamā īpašuma hipotēkām un ķīlām bez nodošanas turējumā, tātad piemēro šīs sistēmas nodevas (sk. sadaļu par zemes reģistriem).
Attiecībā uz informāciju, kas ietverta reģistrā, par katru izrakstu jāmaksā EUR 3 un par apliecinājumu — no EUR 6 līdz EUR 24.
Piemēro attiecīgajā brīdī spēkā esošo PVN likmi.
Sk. “Noderīgas saites” turpmāk tekstā. Procedūra ir ļoti vienkārša — tikai jāievēro norādījumi, kas sniegti šajā tīmekļa vietnē:
Klikšķiniet: “Piekļuve elektroniskajam reģistram” (Acceso Registro Electrónico). Tīmekļa vietnē ir dota iespēja veikt maksājumus ar kredītkarti, ja neesat abonements vai jums nav reģistratoru asociācijas atzītas apliecības:
Šajā lapā jūs varat izvēlēties: zemes reģistru, komercreģistru, kustamās mantas reģistru vai vispārīgo līguma noteikumu reģistru. Jums jāizvēlas: “Publiskie kustamās mantas ieraksti” (Publicidad Bienes Muebles).
Šis reģistrs aizsargā patērētāju un lietotāju intereses, kas uzsāk līgumattiecības ar fizisku vai juridisku personu, kura izmanto vispārīgos līgumu noteikumus. Tas sniedz lielāku drošību privātiem juridiskiem darījumiem un tādējādi nodrošina nepieciešamos līdzekļus, kā izvairīties no strīdiem.
Vispārīgo līgumu noteikumu reģistra mērķis ir izpildīt šādus uzdevumus:
Vispārīgie līgumu noteikumi ir līgumu noteikumi (klauzulas), ko vienpusēji izstrādājusi viena no līguma pusēm (tipveida noteikumi), lai tos izmantotu vairākos līgumos. Tie ir noteikumi, kas nav atsevišķi apspriesti. Tiem nav obligāti jābūt netaisnīgiem.
Praksē ne visi vispārīgie noteikumi, kas ir ietverti līgumā, glabājas reģistrā, neskatoties uz to, ka reģistru ir viegli lietot. Vispārīgo noteikumu uzglabāšana reģistrā ir brīvprātīga, izņemot atsevišķas nozares, ko var noteikt valdība.
Ja vispārīgie noteikumi tiek uzglabāti reģistrā, puse, kura tos uzglabā, turpmāk noslēdzot līgumus, bieži vien atsaucas uz faktu, ka tie ir uzglabāti reģistrā. Tādējādi tā vietā, lai tos atkārtotu līgumā, vienkārši ietver atsauci uz faktu, ka tie ir uzglabāti vispārīgo līgumu noteikumu reģistrā. Daudzi lietotāji, kuri ir parakstījuši līgumu, kurā ietverti vispārīgie līgumu noteikumi, konkrēti nezina, kādi noteikumi ir saistoši, tāpēc ir ļoti svarīgi zināt, kādi ir šie līguma noteikumi un ko tie paredz lietotājam, kā viņi no tiem pēcāk var atkāpties un kādas ir sekas.
Tie ir galīgi spriedumi par labu pieteicējam lietās, kurās prasību ceļ atsevišķas privātpersonas (individuālās prasības) vai patērētāju organizācijas, kas pārstāv vairākas privātpersonas (kolektīvās prasības).
Tiklīdz galīgais spriedums ir reģistrēts, tas skar visas pārējās procedūras par identiskām klauzulām.
Viens spriedums, ar ko atsevišķi līguma noteikumi pasludināti par negodīgiem, var attiekties uz tūkstošiem prasītāju, un ja kāds negodīgs noteikums tiek lietots arī turpmāk, nav nepieciešams sniegt jaunu prasību, ar noteikumu, ka lietā ir iesaistīta tā pati puse, kura sākotnēji izstrādājusi šo noteikumu. Tāpēc ir ļoti svarīgi šādus spriedumus publicēt reģistrā.
Šā reģistra augstākā mērā juridiskā būtība izriet no sekām, kādas reģistrācija piešķir juridiskajam paziņojumam, ka klauzula nav spēkā. Reģistrējot noteikumu kā negodīgu, rodas sekas trešajām personām. Reģistrs nodrošina, ka, ja ir reģistrēts galīgs spriedums, bet līguma noteikumi, kas pasludināti par spēkā neesošiem individuālas vai kolektīvas prasības rezultātā, tiek izmantoti arī turpmāk, reģistrators var fiksēt šo noteikumu izmantošanu un ziņot Tieslietu ministrijai.
Vispārīgo līguma nosacījumu reģistru izveidoja ar 1998. gada Likumu par vispārīgajiem noteikumiem, uzticot to īpašuma un komercreģistra reģistratoriem. Tas ir daļa no kustamās mantas reģistra.
Vispārīgo līgumu noteikumu reģistrs ir viena no kustamās mantas reģistra nodaļām. Reģistrā var ieskatīties izmantojot saites, kas norādītas šīs lapas apakšā.
Jā.
Lūdzu skatīt “Noderīgas saites” lapas apakšā. Procedūra ir ļoti vienkārša — tikai jāievēro norādījumi šajā tīmekļa vietnē:
Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.