Ko nodrošina Spānijas komercreģistrs?
Tiesiskā un ekonomiskā noteiktība.
Turpmāk aprakstītas Spānijas Komercreģistra sistēmas galvenās iezīmes.
1.- Komercreģistra mērķis
1.1.- Reģistrējamās vienības
- individuālie komersanti,
- komercuzņēmumi,
- bezpeļņas organizācijas,
- kredīta un apdrošināšanas sabiedrības un savstarpējo garantiju uzņēmumi,
- kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi,
- ekonomisko interešu grupas,
- krājbankas,
- pensiju fondi,
- visu iepriekšminēto filiāles,
- ārvalstu uzņēmumu filiāles,
- ārvalstu uzņēmumi, kas pārceļ savu reģistrēto galveno biroju uz Spānijas teritoriju,
- visi uzņēmumi, kas veic saimniecisku darbību, ja to apgrozījums pārsniedz EUR 600 000.
1.2.- Komercreģistrs: darbības jomas
- Uzņēmuma dokumenti. Uzņēmuma reģistra ieraksta vēstures pirmais punkts ir sabiedrības dibināšanas reģistrēšanas ieraksts. Turpmākie ieraksti attieksies uz dokumentiem un līgumiem, kas saistīti ar katru konkrēto uzņēmumu (piemēram, kapitāldaļu palielināšana vai samazināšana, valdes sastāva izmaiņas, administratoru vai rīkotājdirektoru iecelšana amatā vai atcelšana no amata, maksātnespējas procedūras, lēmumu pārsūdzības u.tml.).
- Grāmatvedības pārskati. Uzņēmējiem un sabiedrībām ir jāglabā grāmatvedības pārskati un jāiesniedz vietējam komercreģistram, lai reģistrators tos varētu pārbaudīt. Pārskats ir jāiesniedz vēlākais četrus mēnešus pēc uzņēmuma finanšu gada beigām. Tādējādi tiem uzņēmumiem, kuru finanšu gads beidzas 31. decembrī, pārskats jāiesniedz līdz 31. maijam.
- To komersantu un citu fizisko personu gada pārskatu iesniegšana, kuriem ir pienākums to iesniegt. Saskaņā ar Vispārīgo grāmatvedības plānu (Plan General Contable) gada pārskatu glabāšana ir obligāta. Tie ir jāapstiprina dalībniekiem vai kapitāldaļu turētājiem sešu mēnešu laikā no uzņēmuma finanšu gada beigām; tiklīdz tie ir apstiprināti, tos nākamā mēneša laikā jāiesniedz obligātai apstiprināšanai vietējā komercreģistrā. Tādējādi parasti uzņēmumiem, kuriem finanšu gada beigas ir 31. decembrī un kuru pārskatu apstiprina līdz 30. jūnijam, pārskats reģistrā jāiesniedz līdz 30. jūlijam.
- Pieteikumu izskatīšana par revidentu un ekspertu iecelšanu amatā. Jebkuram kapitāldaļu turētājam, kura īpašumā ir 5 % uzņēmuma kapitāldaļu, ir tiesības pieprasīt trīs mēnešu laikā no finanšu gada beigām, lai vietējais komercreģistrs ieceļ revidentu. Uzņēmumiem, kuru finanšu gads beidzas 31. decembrī, dalībniekiem vai kapitāldaļu turētājiem, kuru īpašumā ir 5 % uzņēmuma kapitāldaļu, pieteikums revidenta iecelšanai ir jāiesniedz līdz nākamā gada 31. martam. Tie var lūgt vietējo komercreģistru iecelt īpašus ekspertus, ja ir jāveic ieguldījumi natūrā vai uzņēmumu apvienošanas vai sadales gadījumos.
2.- Tiesiskā noteiktība Spānijas komercreģistrā
Komercreģistrs ir galvenā institūcija, kas nodrošina uzņēmējdarbības reģistrēšanu. Tas ir īpaši svarīgi ekonomikas izaugsmei kā līdzeklis darījumu izmaksu samazināšanai.
Ierakstus reģistrā veic pēc tam, kad ir veikta pārbaude, vai dokumentu un korporatīvo līgumu saturs atbilst likuma prasībām un ir spēkā un vai personas, kuras tos noslēgušas, bija rīcībspējīgas un pilnvarotas to darīt.
Tādējādi šī reģistra veiktā pārbaude nodrošina, ka ierakstiem ir īpašs juridiskais statuss:
- Reģistra ierakstus uzskata par precīziem, ticamiem un spēkā esošiem.
- Reģistrētie dokumenti var tikt piemēroti attiecībā pret labticīgām trešajām personām.
- Reģistra ierakstu ticamību nodrošina tiesas un tos uzskata par spēkā esošiem līdz brīdim, kad ar tiesas lēmumu tos pasludina par neprecīziem vai spēkā neesošiem.
- Spriedums, ar ko ierakstu pasludina par neprecīzu vai spēkā neesošu, neskar likumīgi iegūtās labticīgo trešo personu tiesības.
Tādējādi gan uzņēmumi, gan pilsoņi un valdība izvairās no lielām darījumu izmaksām, jo to rīcībā ir pietiekami ticama informācija par konkrēto vienību, ar ko tie vēlas uzsākt līgumattiecības, un par to juridisko statusu un ekonomisko stāvokli.
3.- Reģistrācijas procedūra
Saskaņā ar vispārēju principu, lai komercreģistrā varētu izdarīt ierakstu, ir nepieciešams publisks apliecinājums. Dokumentus apliecina notāri, tiesas vai administratīvās iestādes. Privātus dokumentus var ierakstīt komercreģistrā tikai īpašos likumā paredzētos gadījumos saskaņā ar komercreģistra noteikumiem. Privātie dokumenti, kurus var ierakstīt reģistrā, ir: individuālā komersanta reģistrācija, kas nav saistīts ar kuģniecības nozari; administratora, likvidatora un revidenta iecelšana amatā, atcelšana no amata, amata pieņemšana un atkāpšanās no amata.
Procedūru sāk pēc pieprasījuma. Tas nozīmē, ka, izņemot ārkārtas gadījumus, tā ir jāuzsāk personai, kura vēlas izdarīt ierakstu.
Vai piekļuve Komercreģistram ir bez maksas?
Piekļuve komercreģistram nav bez maksas.
Reģistrācijas un publikācijas izmaksas ir noteiktas Noteikumos par komercreģistra nodevām un Noteikumos par komercreģistru.
Reģistrācijas nodevas ir atkarīgas no dažādiem faktoriem, un tās var uzzināt Noteikumos par komercreģistra nodevām.
Publikācijas izmaksas var būt dažādas - no EUR 1.20 līdz EUR 24 - un tās var uzzināt Noteikumos par komercreģistra nodevām vai Spānijas reģistratoru asociācijas tīmekļa vietnē.
Kā es varu ieskatīties Spānijas komercreģistrā?
1.- Reģistru publiskums
Komercreģistrs ir publisks. Komercreģistra reģistratora pienākums ir apstrādāt reģistra ierakstu saturu profesionāliem nolūkiem.
2.- Izraksts no reģistra
Apraksts. Saīsināts izraksts no reģistra (nota simple) ir tikai informatīvs un tas nav uzskatāms par publisku ieraksta satura atspoguļojumu. Tajā ir ietverta daļēja vai pilnīga informācija par attiecīgo ierakstu.
Kā saņemt saīsinātu izrakstu. Ir divas iespējas:
- rakstiski, pieprasot to personīgi attiecīgajā komercreģistrā;
- tiešsaistē, izmantojot pirmo no saitēm, kas norādītas lapas apakšā.
3.- Apliecības
Apraksts. Apliecība ir kopija, transkripcija vai noraksts, kas pilnībā vai kopsavilkuma veidā atspoguļo tās informācijas saturu, kas ir reģistra rīcībā, un kas pēc tam, kad to ir apstrādājis reģistrators, ir vienīgais veids kā komercreģistra ieraktiem tiek piešķirts publisks statuss. Reģistratori var apliecināt arī dokumentus, kas glabājas vai ir arhivēti reģistrā.
Kā saņemt apliecību. Apliecības var saņemt tikai uz rakstiska pieprasījuma pamata. Pieprasījumu var iesniegt personīgi vai pa pastu, vai faksu vai līdzīgā veidā. Ir iespējams pieprasīt arī elektroniskās apliecības, izmantojot reģistratora atzītu elektronisko parakstu.
4.- Ieskatīšanās komercreģistrā, izmantojot internetu
Sk. “Noderīgas saites” turpmāk tekstā. Procedūra ir ļoti vienkārša — tikai jāievēro norādījumi šajā tīmekļa vietnē:
Tīmekļa vietnē ir dota iespēja izdarīt maksājumus ar kredītkarti, ja neesat abonements vai jums nav reģistratoru asociācijas iepriekš atzītas apliecības:
- “Maksājums ar kredītkarti” (pagos con tarjeta). Jums ir jāievada savas kredītkartes dati.
- Klikšķiniet “Entrar”.
Šajā lapā jūs varat izvēlēties: zemes reģistru, komercreģistru, kustamās mantas reģistru vai vispārīgo līguma noteikumu reģistru. Jums jāizvēlas: “Publiski komercieraksti” (Publicidad Mercantil).
- Tad jāizvēlas jūs interesējošā joma.
Ar reģistratoru asociācijas sniegto interaktīvo komercreģistra informāciju reāllaikā šajā tīmekļa vietnē var iepazīties ikviens. Konkrēta uzņēmuma informācija, ietverot precīzu reģistrēto gada pārskatu saturu, ir pieejama pēc pieprasījuma 24 stundas dienā, 365 dienas gadā. Informācija, kas iegūta no reģistrētiem uzņēmuma dokumentiem, ir atjaunota un ticama.
Cik ticami ir reģistrā iekļautie dokumenti?
Direktīva 2012/17/ES par centrālo reģistru, komercreģistru un uzņēmumu reģistru savstarpējo savienojamību papildina Direktīvu 2009/101/EK ar 3.a pantu. 3.a pants attiecas uz prasību dalībvalstīm nodrošināt to, ka ir pieejama atjaunināta informācija, kas izskaidro valstu tiesību aktu noteikumus, atbilstoši kuriem trešās personas saskaņā ar 3. panta 5., 6. un 7. punktu var pamatoties uz 2. pantā minētajām ziņām un visiem dokumentu veidiem. Jo īpaši dalībvalstis iesniedz informāciju, kas nepieciešama publicēšanai Eiropas e-tiesiskuma portālā atbilstīgi portāla noteikumiem un tehniskajām prasībām. Attiecīgā informācija ir saistīta ar to, kā katrā tiesību sistēmā var veikt pieprasījumus attiecībā uz Direktīvas 2. pantā minēto informāciju, kā arī uz reģistrā ietverto instrumentu piemērojamību attiecībā pret trešajām personām.
Direktīvas 2. pantā minētā informācija ir publicēta Spānijas komercreģistrā, kas darbojas saskaņā ar personu lietu, publisko apliecinājumu, likumības, leģitimitātes, oficiāla spēka, izpildāmības, īpašumtiesību pēctecības un publikācijas principiem.
Likuma 14/2013 19. pantā un tā 13. papildu noteikumā attiecībā uz atbalstu komersantiem un to darbības starptautiskajam raksturam ir paredzēts, ka komercreģistrs tiek uzturēts elektroniski, izmantojot vienotu IT sistēmu, kā to paredz likums.
Komercreģistrā iekļautā informācija tiek publicēta apliecības vai izraksta formā.
Komercreģistra izsniegta apliecība ir vienīgais reģistra ieraksta autentiskuma apliecinājums. Šī apliecība ir minēta Komerckodeksa 23. panta 1. punktā un Noteikumu par komercreģistru 12. un 77. pantā.
Noteikumu par komercreģistru 12. un 78. pantā reglamentēti pilnīgas vai daļējas reģistrā iekļautās informācijas izraksti.
Reģistrā var ieskatīties arī tiešsaistē, kā to paredz šo noteikumu 79. pants.
Atbilstīgi Komerckodeksa 23. panta 4. punktam un Noteikumu par komercreģistru 80. pantam ir piemērojami arī Likumā par hipotēku ietvertie publicēšanas noteikumi, jo īpaši Likuma par hipotēku 221., 222., 222.a, 227. un 248. panti, kas nodrošina iespēju informāciju publicēt elektroniski. Likuma 24/2001 110. panta 1. punkts attiecas uz reģistra publikācijām, izmantojot elektronisko parakstu, un tas piemērojams arī komercreģistram elektronisko, IT un digitālo paņēmienu iestrādes ietvaros (106. līdz 115. pants).
Saskaņā ar Noteikumu par komercreģistru 379. pantu, centrālā komercreģistra mērķis ir no komercreģistriem saņemtās informācijas organizēšana, ierakstīšana un publicēšana tikai informatīviem nolūkiem, vienību un juridisku personu nosaukumu uzglabāšana un publicēšana, Komercreģistra Oficiālā Vēstneša publicēšana, uzņēmumu un vienību, kuras pārcēlušas savu juridisko adresi ārpus Spānijas robežām, vienlaikus saglabājos piederību Spānijai, reģistra uzturēšana un Regulas (EK) Nr. 2157/2001 14. pantā minētās informācijas sniegšana. Atbilstīgi Komerckodeksa 23. pantam un Noteikumu par komercreģistru 382. pantam centrālais komercreģistrs var izsniegt izrakstus, taču tas nav tiesīgs izsniegt apliecības, izņemot attiecībā uz reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem.
Pieprasījumu publikācijas veikšanai var iesniegt pa pastu, faksu vai tamlīdzīgā veidā.
Spānijas reģistratoru asociācijas tīmekļa vietnē, izmantojot meklēšanas rīku, var pieprasīt informāciju par reģistrētajām vienībām (Fichero Localizador de Entidades Inscritas).
Noteikumu par komercreģistru 9. pants reglamentē izpildāmību: “1. Dokumentus, kuri ir jāreģistrē, var izpildīt tikai attiecībā uz labticīgām trešajām personām, tiklīdz informācija par tām ir publicēta Komercreģistra Oficiālajā Vēstnesī. Tas neietekmē reģistrācijas norisi. 2. Attiecībā uz darījumiem, kas veikti 15 dienu laikā no publicēšanas, reģistrētie un publicētie dokumenti nav izpildāmi attiecībā uz trešajām personām, kuras pierāda, ka nevarēja būt informētas par to. 3. Ja pastāv neatbilstība starp publikācijas saturu un reģistra ieraksta saturu, trešās personas, kuras darbojas labā ticībā, var paļauties uz informāciju publikācijā, ja šī versija ir tām labvēlīgāka. Par neatbilstību atbildīgās personas pienākums ir atlīdzināt cietušajam. 4. Tiek pieņemts, ka trešā persona rīkojas labā ticībā tiktāl, kamēr nav iespējams pierādīt, ka tā ir bijusi informēta par dokumentu, kas būtu bijis jāreģistrē, bet kas nav ticis reģistrēts, par dokumentu, kas ticis reģistrēts, bet nav ticis publicēts, vai neatbilstību starp publikācijas un reģistra ieraksta saturu.”
Plašāka informācija ir pieejama par:
Spānijas komercreģistra vēsture
1.- Priekšteči
Pašreizējo Spānijas tiesību aktu par komercreģistru vēsturiskie priekšteči ir:
- Ordenanzas de Bilbao (1737. g.), ar ko izveidoja kuģu numuru un karogu reģistru;
- 1885. gada Komerckodeksā (Código de Comercio de 1885);
- Pagaidu noteikumi par komercreģistra izveidi 1885. gadā un turpmākie 1919. gada un 1956. gada 14. decembra noteikumi ar grozījumiem, kas izdarīti ar 1973. gada 21. jūlija Dekrētu.
2.- Pašreizējie tiesību akti par komercreģistru
Vispārīgie noteikumi, kas ietverti 1885. gada 22. augusta Komerckodeksā. Kaut arī pamatnoteikumi par komercreģistru ir ietverti šajā kodeksā, tie ir vairākkārt grozīti; pēdējie grozījumi ir izdarīti ar 1989. gada 25. jūlija Likumu Nr. 19/1989.
- 2010. gada 2. jūlija Karaliskais dekrēts Nr. 1/2010 par akciju sabiedrībām. 2009. gada 3. aprīļa Likums Nr. 3/2009 par sabiedrību uzbūves kārtību.
- Īpaši tiesību akti par atsevišķiem sabiedrību veidiem atkarībā no darbības nozares (finanšu sabiedrības, apdrošināšanas sabiedrības, elektroenerģijas nozare, līzinga sabiedrības u. tml.).
- 1996. gada 19. jūlija Noteikumi par komercreģistru. Jauns noteikumu teksts šobrīd atrodas izstrādes procesā.
3.- Uzbūve
Komercreģistrs ir publiska iestāde, kas atrodas visu provinču galvaspilsētās un citās pilsētās, kas noteiktas likumā, ko vada viens vai vairāki komercreģistra reģistratori un kas atrodas tiešā Tieslietu ministrijas, konkrētāk — Reģistru un notāru ģenerāldirektorāta, pakļautībā.
Reģistrators ir profesionāls eksperts tieslietu jomā, kurš sniedz publisku pakalpojumu: viņš/viņa ir pilnībā atbildīgs par visu reģistrā iesniegto dokumentu klasifikāciju un pārbaudi.
Katrā Spānijas provinces galvaspilsētā atrodas viens komercreģistrs. Komercreģistri atrodas arī Ceuta, Melilla, Ibiza, Mahón, Arrecife, Puerto del Rosario, Santa Cruz de la Palma, San Sebastián de la Gomera, Valverde un Santiago de Compostela. Centrālais komercreģistrs nodarbojas ar uzņēmumu nosaukumiem un komercvienībām.
Uzņēmums iegūst juridiskas personas statusu ar reģistrāciju komercreģistrā tajā vietā, kur ir izveidota pārvaldes institūcija, kas nozīmē, ka reģistrācija reģistrā ir obligāta un ir daļa no dibināšanas procesa.
Attiecīgas saites
KUSTAMĀS MANTAS REĢISTRS
1.- Kāds ir Spānijas kustamās mantas reģistra mērķis?
Tiesiskā un ekonomiskā noteiktība.
1.1.- Kustamās mantas reģistra mērķis
Kustamās mantas reģistra mērķis ir reģistrēt īpašumtiesības un citas lietu tiesības saistībā ar kustamo mantu, kas var tikt reģistrēta.
Kāda veida kustamo mantu var reģistrēt?
Kustama manta, jo īpaši motorizēti transportlīdzekļi, patēriņa preces, rūpniecības iekārtas, ražošanas telpas, akcijas, lauksaimniecības aprīkojums un mājlopu fermas, un citu veidu kustama manta, kas paredzēta likumā.
Atsevišķi nemateriāli aktīvi un tiesības, ko var reģistrēt: rūpnieciskā un intelektuālā īpašuma tiesības, filmu izmantošanas tiesības, administratīvās licences un aizdevumi kopumā.
1.3.- Kāda veida tiesības uz kustamo mantu ir reģistrējamas?
Īpašumtiesības, apgrūtinājumi, atzīmes par īpašumtiesību pāreju, īpašuma nodošanas aizliegums, nekustamā īpašuma hipotēkas, ķīlas bez pārvirzes un citi aktīvi, ko var reģistrēt vai ierakstīt saskaņā ar likumu.
2.- Spānijas kustamās mantas reģistra iezīmes
Tas ir valsts reģistrs, par ko atbild Tieslietu ministrija. Tas ir juridisks reģistrs, ne tikai administratīvs. Parasti reģistrācija ir brīvprātīga. Taču reģistrācijai ir zināmas priekšrocības, ņemot vērā reģistrācijas labvēlīgo ietekmi. Nepastāv nekādas formālas prasības: reģistrē līgumus, parasti kā privātus dokumentus un kā oficiālus paraugus. Pastāv pārbaudes sistēma, kuras laikā pirms reģistrācijas reģistrators pārbauda apraksta, nosaukuma un reģistrējamā akta likumību.
3.- Uzbūve
Reģistrs pastāv elektroniskā un papīra formātā.
Ar Karalisko dekrētu 1828/1999 kustamās mantas reģistru sadalīja sešās nodaļas:
- kuģi un gaisa kuģi,
- automašīnas un citi motorizēti transportlīdzekļi,
- rūpniecības iekārtas, komerctelpas un ražošanas līdzekļi,
- citas garantijas ar nodrošinājumu,
- cita reģistrējama kustama manta,
- vispārīgo līgumu noteikumu reģistrs.
4.- Vai piekļuve Spānijas kustamo mantu reģistram ir bez maksas?
Nē. Nodevas ir noteiktas 1999. gada 20. jūlija Rīkojumā, kura 36. punktā ir uzskaitītas nodevas, kas jāmaksā atkarībā no tā, kāda vērtība ir tam, ko reģistrē:
- ja vērtība ir līdz EUR 600 — nodeva ir EUR 2.40;
- ja vērtība ir no EUR 600 līdz EUR 6000 — nodeva ir EUR 6;
- ja vērtība ir no EUR 6000 līdz EUR 12 000 — nodeva ir EUR 10;
- ja vērtība ir no EUR 12 000 līdz EUR 18 000 — nodeva ir EUR 13;
- ja vērtība pārsniedz EUR 18 000 — nodeva ir EUR 1.20 par katriem EUR 3000 vai šīs summas daļu.
Zemes reģistra nodevu sistēma attiecas uz nekustamā īpašuma hipotēkām un ķīlām bez nodošanas turējumā, tātad piemēro šīs sistēmas nodevas (sk. sadaļu par zemes reģistriem).
Attiecībā uz informāciju, kas ietverta reģistrā, par katru izrakstu jāmaksā EUR 3 un par apliecinājumu — no EUR 6 līdz EUR 24.
Piemēro attiecīgajā brīdī spēkā esošo PVN likmi.
5.- Ieskatīšanās kustamās mantas reģistrā, izmantojot internetu
Sk. “Noderīgas saites” turpmāk tekstā. Procedūra ir ļoti vienkārša — tikai jāievēro norādījumi, kas sniegti šajā tīmekļa vietnē:
Klikšķiniet: “Piekļuve elektroniskajam reģistram” (Acceso Registro Electrónico). Tīmekļa vietnē ir dota iespēja veikt maksājumus ar kredītkarti, ja neesat abonements vai jums nav reģistratoru asociācijas atzītas apliecības:
- “Maksājums ar kredītkarti” (pagos con tarjeta). Jums ir jāievada savas kredītkartes dati.
- Klikšķiniet “Entrar”.
Šajā lapā jūs varat izvēlēties: zemes reģistru, komercreģistru, kustamās mantas reģistru vai vispārīgo līguma noteikumu reģistru. Jums jāizvēlas: “Publiskie kustamās mantas ieraksti” (Publicidad Bienes Muebles).
- Tad jāizvēlas jūs interesējošā joma.
6.- Noderīgas saites
VISPĀRĪGO LĪGUMU NOTEIKUMU REĢISTRS
1.- Kāds ir Spānijas vispārējo līguma noteikumu reģistra mērķis?
Šis reģistrs aizsargā patērētāju un lietotāju intereses, kas uzsāk līgumattiecības ar fizisku vai juridisku personu, kura izmanto vispārīgos līgumu noteikumus. Tas sniedz lielāku drošību privātiem juridiskiem darījumiem un tādējādi nodrošina nepieciešamos līdzekļus, kā izvairīties no strīdiem.
1.2.- Kāds ir Spānijas vispārējo līgumu noteikumu reģistra mērķis?
Vispārīgo līgumu noteikumu reģistra mērķis ir izpildīt šādus uzdevumus:
1.- Uzglabāt vispārīgos līgumu noteikumus
Vispārīgie līgumu noteikumi ir līgumu noteikumi (klauzulas), ko vienpusēji izstrādājusi viena no līguma pusēm (tipveida noteikumi), lai tos izmantotu vairākos līgumos. Tie ir noteikumi, kas nav atsevišķi apspriesti. Tiem nav obligāti jābūt netaisnīgiem.
Praksē ne visi vispārīgie noteikumi, kas ir ietverti līgumā, glabājas reģistrā, neskatoties uz to, ka reģistru ir viegli lietot. Vispārīgo noteikumu uzglabāšana reģistrā ir brīvprātīga, izņemot atsevišķas nozares, ko var noteikt valdība.
Ja vispārīgie noteikumi tiek uzglabāti reģistrā, puse, kura tos uzglabā, turpmāk noslēdzot līgumus, bieži vien atsaucas uz faktu, ka tie ir uzglabāti reģistrā. Tādējādi tā vietā, lai tos atkārtotu līgumā, vienkārši ietver atsauci uz faktu, ka tie ir uzglabāti vispārīgo līgumu noteikumu reģistrā. Daudzi lietotāji, kuri ir parakstījuši līgumu, kurā ietverti vispārīgie līgumu noteikumi, konkrēti nezina, kādi noteikumi ir saistoši, tāpēc ir ļoti svarīgi zināt, kādi ir šie līguma noteikumi un ko tie paredz lietotājam, kā viņi no tiem pēcāk var atkāpties un kādas ir sekas.
2.- Spriedumi, ko pieņem tiesas, kas pasludina atsevišķas šo tipveida līgumu klauzulas par spēkā neesošām
Tie ir galīgi spriedumi par labu pieteicējam lietās, kurās prasību ceļ atsevišķas privātpersonas (individuālās prasības) vai patērētāju organizācijas, kas pārstāv vairākas privātpersonas (kolektīvās prasības).
Tiklīdz galīgais spriedums ir reģistrēts, tas skar visas pārējās procedūras par identiskām klauzulām.
Viens spriedums, ar ko atsevišķi līguma noteikumi pasludināti par negodīgiem, var attiekties uz tūkstošiem prasītāju, un ja kāds negodīgs noteikums tiek lietots arī turpmāk, nav nepieciešams sniegt jaunu prasību, ar noteikumu, ka lietā ir iesaistīta tā pati puse, kura sākotnēji izstrādājusi šo noteikumu. Tāpēc ir ļoti svarīgi šādus spriedumus publicēt reģistrā.
Šā reģistra augstākā mērā juridiskā būtība izriet no sekām, kādas reģistrācija piešķir juridiskajam paziņojumam, ka klauzula nav spēkā. Reģistrējot noteikumu kā negodīgu, rodas sekas trešajām personām. Reģistrs nodrošina, ka, ja ir reģistrēts galīgs spriedums, bet līguma noteikumi, kas pasludināti par spēkā neesošiem individuālas vai kolektīvas prasības rezultātā, tiek izmantoti arī turpmāk, reģistrators var fiksēt šo noteikumu izmantošanu un ziņot Tieslietu ministrijai.
2.- Tiesību akti par Spānijas vispārējo līgumu noteikumu reģistru
Vispārīgo līguma nosacījumu reģistru izveidoja ar 1998. gada Likumu par vispārīgajiem noteikumiem, uzticot to īpašuma un komercreģistra reģistratoriem. Tas ir daļa no kustamās mantas reģistra.
3.- Uzbūve
Vispārīgo līgumu noteikumu reģistrs ir viena no kustamās mantas reģistra nodaļām. Reģistrā var ieskatīties izmantojot saites, kas norādītas šīs lapas apakšā.
4.- Vai piekļuve Spānijas Vispārējo līgumu noteikumu reģistram ir bez maksas?
Jā.
5.- Ieskatīšanās Komercreģistrā, izmantojot internetu
Lūdzu skatīt “Noderīgas saites” lapas apakšā. Procedūra ir ļoti vienkārša — tikai jāievēro norādījumi šajā tīmekļa vietnē:
- Saite: http://www.registradores.org/
- Klikšķiniet: “Piekļuve vispārīgo noteikumu reģistram” (Consulta Registro Condiciones Generales).
- Tad jāizvēlas jūs interesējošā joma.
6.- Noderīgas saites
