Komercreģistrs

Komercreģistra uzdevums ir publicēt informāciju par individuālo komersantu, komercsabiedrību, saskaņā ar civiltiesībām izveidotu komercsabiedrību, ierobežotas atbildības individuālo uzņēmumu, kooperatīvu, valsts uzņēmumu, papildu uzņēmuma grupu un Eiropas ekonomisko interešu grupu tiesisko statusu, kā arī to fizisko personu un asociāciju tiesisko statusu, kurām tiesību aktos noteikta prasība reģistrēties. Reģistrē tikai ziņas, kas ir pamatotas ar apliecinošiem dokumentiem. Šos dokumentus arhivē elektroniski.

Komercreģistrs piešķir komercsabiedrībām juridiskas personas statusu, un reģistrācija parasti ir obligāta. Ziņas par uzņēmumiem vienmēr ir izklāstītas īpašā dokumentā. Parasti ir pietiekami iesniegt protokolu un kapitāla daļu īpašnieku pieņemto lēmumu.

Uzņēmumi jāreģistrē divu mēnešu laikā no dibināšanas dienas. Atbildīgais ierēdnis pieteikuma derīgumu novērtē, ņemot vērā piemērojamās tiesību normas, iesniegtos dokumentus un iepriekšējos reģistrācijas ierakstus un īpašu uzmanību pievēršot attiecīgo personu leģitimitātes, dokumentu likumīguma un tajos norādīto aktu derīguma pārbaudei.

Portugālē komercreģistra darbību reglamentē Komercreģistra kodekss, kas pieņemts ar 1986. gada 3. decembra Dekrētlikumu Nr. 403/86, un tā darbību nodrošina visā valstī izvietotas komercreģistra nodaļas; šīs nodaļas ir Reģistru amatpersonu un notāru institūta (IRN) — Tieslietu ministrijas pārraudzītas valsts iestādes — ārējie dienesti.

Komercreģistra nodaļas var būt neatkarīgi dienesti vai strādāt kopā ar citiem reģistriem (zemes, iedzīvotāju, transportlīdzekļu reģistru), kas arī ir IRN dienesti. Komerciālus aktus var reģistrēt jebkurā komercreģistra nodaļā — to darbības teritorija nav ģeogrāfiski ierobežota.

Kas komercsabiedrībām jāreģistrē:

• dibināšana;
• kopsapulču lēmumi par uzņēmuma veikto preču iegādi, ja tas prasīts tiesību aktos;
• ziņas par uzņēmuma kapitāla daļām, pilnsabiedrības vai komandītsabiedrības dalībnieku atlaišanu un izslēgšanu, kapitāla daļu atcelšanu to īpašnieka nāves gadījumā, jaunu dalībnieku ar neierobežotu atbildību pieņemšanu, kapitāla daļu vērtības samazināšanu un kapitālsabiedrības dalībnieku atlaišanu un izslēgšanu, kā arī lēmumi par kapitāla daļu vērtības samazināšanu, konvertēšanu un atpakaļpirkšanu un obligāciju emisiju;
• direktoru padomes un valdes locekļu un uzņēmuma sekretāra iecelšana un atlaišana;
• pārskatu sniegšana;
• juridiskās adreses maiņa;
• apvienošanas vai sadalīšanas plāns, Eiropas uzņēmējsabiedrības dibināšanas plāns, uzņēmuma paplašināšana, iekšzemes vai pārrobežu apvienošana, sadalīšana vai pārveidošana, uzņēmuma likvidēšana;
• ziņas par uzņēmuma kapitālu un jebkādiem uzņēmuma statūtu grozījumiem;
• ziņas par uzņēmuma likvidatoriem;
• likvidācijas pabeigšana vai komercdarbības atsākšana;
• lēmumi par viena uzņēmuma pilnīgu kontroli pār citu uzņēmumu vienas grupas satvarā un par pakļautības līgumiem (contrato de subordinação);
• garantiju sniegšana;
• reģistrējami akti, lēmumi un rīkojumi;
• rakstveida līgumi par komerciālo pārstāvību vai aģentu darbību, to grozījumi un to darbības beigas;
• pastāvīgas pārstāvniecības izveidošana;
• visas citas ziņas, kas saskaņā ar tiesību aktiem nostiprināmas komercreģistrā.

Informācijas pieejamība

Jebkura persona var pieprasīt reģistra izrakstus un atbilstošus elektroniskos dokumentus.

Papīra izrakstu saņemšanai jāpiesakās reģistra nodaļās, taču attiecīgajai informācijai var piekļūt arī uzņēmējiem izveidotā centralizētā tīmekļa vietnē (Balcão do Empreendedor), kurā var iegūt elektronisku izrakstu par uzņēmuma tiesisko statusu; vietne tiek pastāvīgi atjaunināta un ir pieejama portugāļu un angļu valodā.

Meklējumus veic, izmantojot uzņēmuma nodokļu maksātāja identifikācijas numuru (Número de Identificação Coletiva — NIPC), kas ir gan uzņēmuma reģistrācijas numurs komercreģistrā, gan tā nodokļu maksātāja numurs.

Publicētus uzņēmumu aktus var meklēt oficiālajā tīmekļa vietnē pēc NIPC, pēc rajona vai pēc akta veida.

Valsts iestādes var veikt meklēšanu arī pēc reģistrējamā uzņēmuma nosaukuma vai NIPC, vai arī izmantot tīmekļa pakalpojumu, kas ir pieejams, kad to autorizē IRN.

Maksa par informāciju

Informācija par reģistrētiem aktiem ir bez maksas pieejama oficiālajā uzņēmumu aktu publicēšanas tīmekļa vietnē. Publicēšana notiek automātiski un uzreiz pēc reģistrācijas pabeigšanas, un attiecīgo informāciju var meklēt ikviens.

Par reģistra un attiecīgo dokumentu izrakstiem — papīra vai elektroniskiem — ir jāmaksā.

Elektroniskajiem izrakstiem var piekļūt, iegādājoties abonementu, kura maksa ir 25 EUR gadā. Ir iespējams iegādāties abonementu arī uz diviem, trim vai četriem gadiem. Meklēšanā jāizmanto NIPC. Pēc samaksas veikšanas informācijai var piekļūt, ievadot apliecinošu kodu.

Izmantojot to pašu procedūru, var pieprasīt arī elektroniskus izrakstus no datubāzē glabātajiem dokumentiem, proti, dokumentiem, uz kuru pamata veikta uzņēmumu reģistrācija kopš 2011. gada janvāra, un atjauninātu dibināšanas dokumentu apliecinātas kopijas.

Komercreģistra darbības juridiskās sekas

Komercreģistrā ierakstāmās un publicējamās ziņas ir izpildāmas tikai pēc publicēšanas dienas.

Galīgā reģistrācija ir uzskatāma par tiesiskā statusa pieņēmumu (Komercreģistra kodeksa 11. pants).

Visu informāciju par uzņēmuma identitāti (juridisko statusu, nosaukumu, juridisko adresi, mērķi, dibinātājiem, kā arī par uzņēmuma struktūru locekļiem u. c.) un vairumu reģistrējamo ziņu iegūst no dokumentu izrakstiem; tas nozīmē, ka tiek pieņemts, ka reģistrā norādītais tiesiskais statuss patiešām pastāv.

Šā noteikuma izņēmums ir noglabātā dokumentācija — reģistrācijas veids, kas paredz, ka reģistrācijai iesniegto dokumentu juridiskā atbilstība ir jāpārbauda uzņēmumam. Reģistra amatpersona tikai apstiprina reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja leģitimitāti. Šāda reģistrācija kalpo kā publisks paziņojums, un no tās neizriet pieņēmums par patiesību. Šāds statuss ir kapitāla daļu reģistrēšanai.

Zemes reģistra kodeksa (likums, kas piemērojams kā komercreģistra izmantošanas alternatīva) 153. pantā noteikts, ka personām, kas reģistrē nepatiesu vai juridiski neesošu dokumentu, papildus kriminālatbildībai var piemērot atbildību par šādas rīcības radīto kaitējumu. Tajā arī noteikts, ka vienlīdz atbildīga ir jebkura persona, kura reģistrā vai citur iesniedz vai apstiprina neprecīzas vai nepatiesas ziņas, lai panāktu ierakstu veikšanu vai vajadzīgo dokumentu sagatavošanu.

Saskaņā ar Kriminālkodeksa 348.A pantu, ja kāda persona, pildot savus pienākumus, valsts iestādei vai valsts amatpersonai nepatiesi paziņo vai apliecina savu vai kāda cita identitāti, statusu vai citu iezīmi, kam tiesību aktos ir noteiktas juridiskas sekas, un ja šādas ziņas ir jāievada autentiskā dokumentā, šai personai piespriež brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai naudas sodu.