Uzņēmumu reģistri ES dalībvalstīs

Itālija

Šajā sadaļā ir sniegts Itālijas komercreģistra pārskats.

Saturu nodrošina
Itālija

Kādu informāciju satur Itālijas komercreģistrs?

Itālijas komercreģistru Registro delle Imprese vada Tirdzniecības kameras ar Unioncamere atbalstu, un to uzrauga tiesnesis un Ekonomikas attīstības ministrija. IKT infrastruktūru vada Infocamere, Tirdzniecības kameru konsorcijs akciju sabiedrības formā.

Reģistrā ir sniegta detalizēta informācija par uzņēmumiem, piemēram:

  • uzņēmuma pilns nosaukums;
  • juridiskā adrese;
  • PVN maksātāja numurs;
  • darbības joma un juridiskā forma;
  • vadošās struktūras;
  • kapitāls;
  • likumīgie pārstāvji;
  • pārstāvju pilnvaras;
  • filiāles.

Tajā ir iespēja piekļūt arī ar uzņēmumiem saistītiem publiskiem dokumentiem, tostarp:

  • pilniem finanšu pārskatiem;
  • dibināšanas dokumentiem;
  • kapitāldaļu turētāju sarakstiem.

Itālijas komercreģistrs piedāvā divu veidu ziņošanu.

  1. Juridiskā ziņošana,
  • lai apliecinātu uzņēmuma pastāvēšanu;
  • lai nodrošinātu, ka uz informāciju var paļauties darījumos ar trešajām personām (Civilkodeksa 2193. pants).
  1. Ekonomiskā ziņošana
  • statistikai un saimnieciskiem mērķiem.

Vai pieeja Itālijas komercreģistram ir bez maksas?

Pieeja reģistram un noteiktai informācijai (piemēram, uzņēmuma nosaukumam un adresei) ir bez maksas. Taču tiešsaistes piekļuve pilnīgai informācijai tiek nodrošināta tikai pēc pieprasījuma un par maksu.

Cik uzticami ir reģistrā esošie dokumenti?

Itālijā komercreģistru uztur attiecīgie Tirdzniecības, rūpniecības, amatniecības un lauksaimniecības kameru biroji. Šos birojus dēvē par komercreģistra birojiem (uffici del Registro delle Imprese), un tie darbojas attiecīgās jurisdikcijas tiesas iecelta tiesneša (kurš uzrauga atsevišķu reģistrāciju formālo pareizību) uzraudzībā un Ekonomikas attīstības ministrijas administratīvajā uzraudzībā.

Itālijas komercreģistrs tā pašreizējā formā tika izveidots pēc reformas 1993. gadā (1993. gada Likuma Nr. 580 8. pants), ko īstenoja ar 1995. gada noteikumiem (1995. gada Republikas prezidenta Dekrēts Nr. 581).

Ar šo reformu komercreģistrs, kas līdz tam tika uzturēts papīra formātā komerctiesu arhīvos, tika nodots Tirdzniecības, rūpniecības, amatniecības un lauksaimniecības kamerām, lai tās varētu to vadīt pilnīgi datorizētā formā, nekavējoties padarot tajā iekļauto informāciju un dokumentus pilnībā pieejamus visā valstī.

Šos noteikumus pēc tam papildināja ar 2000. gada Likuma Nr. 340 31. pantu, ar ko praktiski visiem uzņēmumu veidiem (jo īpaši visām sabiedrībām) noteica prasību reģistrācijas pieteikumu un pavaddokumentu sagatavošanā un to iesniegšanai reģistrācijas birojā izmantot elektronisko parakstu un datorizētos rīkus.

Tagad, kad ir veiktas tālākas izmaiņas tiesību aktos (2007. gada Dekrētlikuma Nr. 7 9. pants), visi uzņēmumu veidi, tostarp individuālie komersanti, ziņošanas prasību nolūkā sarakstē ar komercreģistru izmanto elektroniskos parakstus un elektroniskos kanālus.

Pirms uzņēmuma reģistrēšanas attiecīgais komercreģistra birojs pārbauda (saskaņā ar 1995. gada Republikas prezidenta Dekrēta Nr. 581 11. panta 6. punktu), vai:

a)         pieteikums ir autentisks;

b)        pieteikuma forma ir pareizi aizpildīta;

c)         rīcība vai fakts, kuram nepieciešama reģistrācija, atbilst juridiskajām prasībām;

d)        ir pievienoti normatīvajos aktos noteiktie dokumenti;

e)         ir ievēroti visi citi ar reģistrāciju saistītie nosacījumi.

Jāuzsver arī tas, ka gandrīz visus ar komercreģistrā iekļautajiem uzņēmumiem saistītos dokumentus izstrādā notārs. Ar 1995. gada Republikas prezidenta Dekrēta Nr. 581 11. panta 4. punktu ir noteikts: “Reģistrējamais dokuments ir jāiesniedz oriģināla versijā, un privāta dokumenta gadījumā, ja tas nav iesniegts notāram, ir jāapliecina paraksts. Citos gadījumos ir jāiesniedz apliecināta kopija. Izraksts ir jāglabā oriģināla formātā saskaņā ar Civilkodeksa 2718. pantu.”

Civilkodeksa 2193. pants

  1. Ja netiek reģistrēta informācija, kurai ir jābūt reģistrētai pēc likuma, persona, kurai jāpiesaka reģistrācija, nedrīkst izmantot šo informāciju pret trešajām personām, ja vien netiek pierādīts, ka trešās personas par to ir zinājušas.
  2. Trešās personas nedrīkst aizbildināties ar nezināšanu attiecībā uz informāciju, kurai ir jābūt reģistrētai pēc likuma, kad tā ir reģistrēta.
  3. Tas neskar citus konkrētus normatīvo aktu noteikumus.

Itālijas komercreģistra vēsture

Itālijas komercreģistrs ir dibināts 1993. gadā.

Attiecīgas saites

Eiropas Biznesa reģistrs

Lapa atjaunināta: 18/06/2018

Šīs lapas dažādās valodu versijas uztur attiecīgās dalībvalstis. Tulkojumu veic Eiropas Komisijas dienestā. Varbūtējās izmaiņas, ko oriģinālā ieviesušas kompetentās valsts iestādes, iespējams, nav atspoguļotas tulkojumos. Eiropas Komisija neuzņemas nekādas saistības un atbildību par datiem, ko satur šis dokuments, vai informāciju un datiem, uz kuriem šajā dokumentā ir atsauces. Lūdzam skatīt juridisko paziņojumu, lai iepazītos ar autortiesību noteikumiem, ko piemēro dalībvalstī, kas ir atbildīga par šo lapu.